
Tā ir tiesa, taču patiesībā tas viss ir nedaudz sarežģītāk.
Esmu precējusies divus gadus, bet savu vīru pazīstu jau gadus 10. kad mēs saderinājāmies, mēs jau kādu laiku bijām dzīvojuši kopā, tāpēc es nedomāju, ka pēc kāzām kaut kas būtiski mainīsies.
No sākuma likās, ka nekas arī nemainās. Bija superīgi saukt vienam otru par vīru un sievu, kaut gan no tā es jutos vecāka. Taču citādi mūsu dzīvē nekas nemainījās.
Taču kaut kas tomēr bija mainījies. Es jutu mūsu saikni daudz emocionālāk. Mēs taču devām viens otram solījumu nodzīvot šo dzīvi kopā un vienmēr censties darīt otru laimīgu. Skan skaisti, bet tas arī mazliet biedē.
Tas, kas padara laimīgu mani, ne vienmēr dara laimīgu viņu, un otrādi. Protams, visu izšķir kompromiss un spēja mēģināt atrast pareizo vidusceļu. Bet reizēm vieglāk ir pateikt mazos baltos melus laimīgas laulības vārdā, nekā visu laiku teikt taisnību un “cīnīties par savām tiesībām.”
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
Tevi noteikti interesēs
- Šie ir kļuvuši par maniem mīļākajiem svētku salātiem – līdzīgi siļķei kažokā, bet viesi teica, ka ko tādu garšo pirmo reizi
- Pēdējais brīdis, lai izraktu gladiolas: dārznieka padoms, kā pārziemināt sīpolus
- Horoskops 2. novembrim: Lauvas gūs lielu laimi, Skorpioni saņems labas ziņas
- Maiga un gaisīga šokolādes torte, kas ir lieliski piemērota ģimeniskai tējas baudīšanai




