Šis stāsts notika autobusā, no rīta. Brauc mamma ar savu bērnu, aptuveni 12 gadu vecu, abi stāv. Bet pretī sēdēja meitene, iemigusi. Sieviete pieiet tuvāk, iebaksta meitenei plecā un saka:
— Meitenīt, palaidiet, lūdzu, manu puisēnu apsēsties!
Meitene ar grūtībām atver acis, un ar ļoti miegainu sejas izteiksmi cenšas saprast, kas no viņas tiek prasīts. Pēc tam, pacēlusi galvu, viņa vēršas pie puiša:
— Vai tu strādā divos darbos?
— Nē, — atbildēja bērns.
— Varbūt tu mācies no 8.00 līdz 17.30?
— Nēe, līdz 13,00.
— Nu bet varbūt tu paspēj pagulēt tikai 4 stundas diennaktī?
Puika pakrata galvu.
— Nu tad, ja neiebilstat, es turpināšu gulēt tālāk?
Pēc tam viņa aizvēra acis un ar baudu iegrima dziļā miegā. Šī meitene ir malacis, skaisti nolika pie vietas visas tamlīdzīgas “mammītes”!
Un kā domājat jūs – vai meitene rīkojās pareizi?