Šī nelielā ziņa bija nopublicēta HuffPost, bet to uzrakstīja trīsgadīgās Reganas Longas mamma.
“Mamma, tu gribi būt tieva?’’ Kad mana trīsgadīgā meita man to pajautāja, es biju šokā, jo es nekad nebiju teikusi, ka gribu “būt tieva”. Bet es nebiju pārsteigta, ka viņa to pajautāja, jo redzēja kā es trenējos un dzirdēja, kā es runāju par veselīgu ēšanu, nemaz nerunājot par to, ka mans vīrs arī strādā šajā sfērā.
Es audzinu trīs mazas meitas, un es nevēlos, lai viņas būtu ieciklētas uz vajadzību pēc ideālā ķermeņa.
Bet…
Es gribu, lai manas meitas cienītu savu veselību. Es gribu, lai viņas cienītu savu ķermeni un sekot tam, lai viņas ciena arī citi.
Es gribu, lai manas meitas saudzētu savu veselību un sekotu tai līdzi visas savas dzīves laikā, regulāri strādātu pie tā, lai kļūtu par labāko sevis versiju – fiziski, emocionāli un garīgi.
Redziet, mani bērni nekad neatcerēsies, cik reizes es varēju atspiesties. Viņi nekad neatcerēsies, cik ātri es noskrēju 5 km, un neatcerēsies, kāda izmēra apģērbu es nēsāju…
Bet viņi atcerēsies, ka viņu mamma bija spēcīga. Ka viņa bija uzstājīga. Ka viņa ticēja sev, kad neviens cits neticēja. Un tas, neskatoties uz to, ka bija grūti, neizsakāmi grūti…
Mani bērni atcerēsies, ka mamma nepadevās, neskatoties ne uz ko. Es gribu, lai mani bērni izaugtu un sacītu: “Es nekad nepadošos, gluži kā mana mamma”.
Tāpēc, ilgi nedomājot, es pārliecināti skatījos savas mazās meitas acīs un sacīju:
“Nē, dārgā. Mamma grib būt stirpa!” Un viņa mani apskāva un, piespiedusies pie krūts, iečukstēja: “Tad es arī gribu būt stipra”.
Kā tu domā, tas ir pareizi audzināt meitas stirpas?
avots: huffpost.com