Reiz kāds vecs vīrs sēdēja pie pilsētas vārtiem. Pie viņa piegāja jauneklis un vaicāja:
-Es ne reizi neesmu šeit bijis. Vecais vīr, pastāsti kā cilvēki dzīvo šajā pilsētā?
Vecais vīrs jauneklim atbildēja ar pretjautājumu.
-Bet kādi cilvēki bija tajā pilsētā, no kuras tu nāc?
-Tie bija egoistiski un ļauni cilvēki. Īsāk sakot, tieši tāpēc es ar prieku no turienes aizbraucu.
-Šeit tu sastapsi tieši to pašu, – atbildēja viņam vecais vīrs.
Pēc kāda laika kāds cits cilvēks pietuvojās tai pašai vietai, kur sēdēja vecais vīrs un uzdeva to pašu jautājumu:
-Es tikko ierados. Saki, tēvs, kādi cilvēki dzīvo šajā pilsētā?
Vecais vīrs atbildēja ar tādu pašu jautājumu:
-Bet saki, dēls, kā uzvedās cilvēki tajā pilsētā, no kurienes tu nāc?
-Ak, tie bija labi, viesmīlīgi un cēlsirdīgi cilvēki! Man tur palika daudz draugu, un man nebija viegli no viņiem šķirties.
-Tu šeit atradīsi tādus pašus, – atbildēja vecais vīrs.
Abas šīs ainas bija novērojis viens pilsētas iedzīvotājs, kurš stāvēja pavisam netālu ar savu grozu. Viņš piegāja pie vecīša un jautāja:
-Kāpēc tu vienam sacīja, ka šeit dzīvo nelieši, bet otram, ka šeit dzīvo labi cilvēki?
-Bet ir taču gan labi, gan slikti cilvēki, – viņam atbildēja vecais vīrs. – Vienkārši katrs atrod tikai to, ko prot meklēt…
avots: binokl.cc