Programmā:
Imanta Brila dokumentālās filmas, diskusijas, tikšanās ar autoru.
Ieeja brīva.
Imants Brils – kādreiz kautrīgais, bet asprātīgais lauku zēns, kurš dzimis Cēsu apriņķa Vecpiebalgā 1938.gada 28.martā laukstrādnieku ģimenē, saņēma drosmi un devās tālā ceļā uz Maskavu, lai augstā skolā īstenotu savu sapni strādāt un dzīvot kinopasaulē.
1968.gadā Brils absolvējis Vissavienības valsts kinematogrāfijas institūta pasaulē pazīstamā kinodokumentālista Romana Karmena meistardarbnīcu. No 1967.gada režisors Rīgas kinostudijā sācis veidot kinožurnālus. Vēlāk radījis leģendāras un leģendām apvītas filmas. Pirmā – “Dārgā redakcija” tapusi 1968.gadā.
Ar kultūrvēsturisku nozīmi ir lielā filma par Kurzemi 60-to gadu beigās- “Vasara Kurzemes balsīs” (1969.) Toreiz radošos spēkus apvienoja jaunie, talantīgie un asprātīgie dokumentālisti-Imants Brils un Dāvis Sīmanis, asistentos vēl bija Arvīds Krievs un Valdemārs Jemeļjānovs, pirmā saskare ar kino tā bija dzejniekam Jānim Peteram un komponistam Pēterim Plakidim. Filmā saglabāts tas, kas nekad vairs neatgriezīsies- romantiskais Papes zvejniekciems un rakstnieks Egons Līvs, jaunais Imants Kalniņš un Liepājas teātra lieliskā izrāde “Princis un ubaga zēns”, kurzemes čigāni ar kuriem kinogrupai raibu raibie piedzīvojumi un daudz kas cits. Nostāsti un anekdotes par šīs filmas tapšanu bija folklorizējušies kinostudijas garajos gaiteņos.
Brilam raksturīgas filmas ar sociālu ievirzi. Viena no tādām ir padomju laikā nežēlastībā kritusī filma “Sejas” (1971.) par jaunatnes un varas attiecībām. Arī autoriem tā kļuva par nopietnu pārbaudījumu saskarsmē ar tā laika valsts politiku un tieksmi cenzēt jebkuru brīvāku domu.
Tā saucamā “Brežņeva laika” dokuments ir filma “Pietura VEF” (1979). Liela pilnmetrāžas filma veltīta arī Liepājas metalurgiem – “Liepājas vīri” (1976.).
Cik daudz mēs zinām par saviem kultūras un mākslas darbiniekiem, kas nereklamējas glancētajos vai dzeltenajos žurnālos? Imanta Brila vārds pēdējā laika presē parādījies reti. Imanta Brila kontā ir ap 30 dokumentālu filmu un 80 kinožurnālu. Bagāts mūžs!
Ar lielu sirsnību veidota filma „Baltais, pelēkais, melnais” (1991.) par “cimdu Jetiņu”- slaveno tautas daiļamata meistari Jeti Užāni. Kultūrvēsturiska vērtība ir arī darbam par gleznotāju Jāzepu Pīgozni un citiem.
No “Kurzemes”laikiem saglabājusies Imanta Brila interese par Latvijas čigāniem. 1997.gadā tapusi režisora jaunākā filma “Čigānu etīdes” – par noslēpumainajām ciltīm, kas Latvijā dzīvo jau vairāk kā piecsimt gadu, par čigānu vēsturi, sadzīvi un cilvēkiem. Galvenais filmas varonis -čigānu jeb romu dzejnieks Kārlis Rudēvics nu jau dzīvo vairs tikai savos darbos, mūsu atmiņās un Imanta Brila filmās.
Viss sākās ar brīnumu – tarkšķoša kinoprojektora uzburto pasauli Vecpiebalgas kolhoza siena šķūnī. Imants sapni ir pārvērtis īstenībā.
Sveicam Imantu Brilu jubilejā un aicinām noskatīties viņa dokumentālo filmu programmu:
Latvijas hronika Nr15, 1992. , m/b, 15 min. (notikumi Strazdes bērnu namā „Kaķīši”)
Latvijas sarkanā grāmata – 1988., 10 min.
Pietura VEF – 1979., m/b, 10 min.
Padomju Latvija Nr 32, 1988. 10 min. (par ekoloģisko situāciju Ventspilī)
Kādreiz Subatē – 1987., m/b, 20 min.
Baltais, pelēkais, melnais – 1991., 21 min.
Papildu informācija:
Tālr: 67288536, 26440470, e-pasts: [email protected]
Pasākumu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība. Atbalsta Valts Kultūrkapitāla fonds