Puteņu mēnesī sāk „zāģēt” lielā zīle (šogad jau janvārī), un pirmo dziesmu skandē dzeltenā stērste. Februāris ir laiks, kad melnais putns (krauklis) būvē ligzdu, un mēneša beigās kraukļu mātīte dēj olas.
Savu pavasara ceļojumu sāk sarkankrūtīši un zīdastes, bet lācenei šajā laikā piedzimst mazuļi, tā savā blogā raksta laika vērotājs Vilis Bukšs.
Viņš norāda, ka Sveču mēnesī jācērt lietas koki, tad tie būs sausi un stipri, bet februārī dzimušos sivēnus nevajag turēt: tiem būs lieli zobi un tie lāga neēdīs. Sveču mēnesī saules gaismas ir par 25 stundām vairāk nekā janvārī.
Ticējumi par februāri saka, ja Sveču mēnesī garas lāstekas, ziema būs gara. Auksts un sauss februāris paredz karstu augustu. Ja februāris ir silts, tad ap Lieldienām būs auksts laiks, un kopumā arī pavasaris būs auksts, bet, ja februāris būs lietains, tad pavasaris un vasara būs slapji. Ja puteņu mēneša sākums ir saulains un jauks, būs agrs un silts pavasaris. Jo aukstāka ir februāra pēdējā nedēļa, jo siltāks laiks gaidāms martā. Arī sniegs februārī jau smaržo pēc pavasara.
Ja seko ticējumiem un zīmēm dabā, kā arī laika zīmēm nozīmīgās dienās, tad februārim vajadzētu būt ar vieglai ziemai raksturīgiem laika apstākļiem. Tas ir, neliels līdz mērens sals un pa vidu īslaicīgi atkušņi. 20. augusts, kas bija apmācies, un 27. decembris, kad bija atkusnis, paredz maigu un nokrišņiem bagātu Sveču mēnesi, norāda Vilis Bukšs. Viņš uzsver, ka vērojumi dabā (putni, čiekuri egļu galotnēs un kukaiņi, kas sastopami ziemas vidū) liecina, ka atlikusī ziema paies bez barga sala, bet nokrišņu būs daudz. Uz pavasara pusi Austrumlatvijā var izveidoties dziļa sniega sega.
Šogad februāris paies neliela līdz mērena sala zīmē ar noslieci uz siltāku no vidējās mēneša normas. Bieži mākoņains un ar nokrišņiem lielākoties sniega veidā. Iegriežoties brāzmainiem vējiem, nereti putinās, bet mēneša beigās iestājoties atkusnim un uzspīdot saulītei, varēsim sajust arī pavasara vēsmas.
Bet kāds tad būs mums tas februāris?
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
