Neziņa, ko ar bērnu iesākt. Šeit gan viss ir atkarīgs no vecuma, jo laika posmā no bērna dzimšanas līdz diviem gadiem tēva funkcija ir klātbūtne un kontakta veidošana zemapziņas līmenī. Šajā periodā bērnam ir vajadzīgas tādas funkcionālas lietas, ar kurām lieliski galā tiek mamma tāpēc, ka viņa tam ir labāk sagatavota, un viņai pat ir, tā teikt, “nepietiekamās iekārtas”, kādas tēviem nav.
Bailes. Tas ir, vīrietis var baidīties jebkādi kaitēt savam bērnam atkal jau tāpēc, ka viņš nezina, kas un kā pareizi ar bērnu ir jādara.
Kādā veidā vīrieti var iesaistīt, ja viņš pats neizrāda iniciatīvu?
Ļoti vienkāršs veids – dot mazuli vīrietim rokās, vienkārši paturēt, kaut uz minūti, uz divām, pakāpeniski šo periodu paildzināt.
Sarunāt un dot vīrietim kaut kādas nelielas funkcijas, ne pārāk sarežģītas, piemēram, pabarot no pudelītes. Var dot uzdevumu paspēlēt ar bērnu attīstošas spēles, ticiet man, pavisam drīz tētim tas iepatiksies.
Atrodiet argumentus. Galvenais arguments, ka tuvība veidojas jau samērā agrīnā vecumā. Un tas, kas būs ielikts šajās attiecībās dotajā laika posmā, lielā mērā ietekmēs to, kādas attiecības tēvam ar bērnu veidosies turpmāk.
Paskaidrojiet, ka laika posmā no 3 līdz 6 gadiem, kad bērnam parādās sapratne par personība, tētis gan puikam, gan meitenei ir ārkārtīgi svarīgs. Tēvam ir jāpaskaidro, ka, ja viņš tagad savstarpēji nemijiedarbosies ar savu bērnu, viņa vērtība nākotnē mazuļa acīs var būt daudz mazāka. Bērnam var parādīties neapzināts aizvainojums pieaugušā vecumā, ja viņš no tēva kaut ko neiegūst pilnībā. Un treškārt, ko var vīrietim pateikt: “Ja tu patiešām gribi, lai tas būtu tavs bērns, ne tikai bioloģiski, bet arī psiholoģiski, lai viņš patiešām mantotu kādas tavas īpašības, tavas uzvedības manieres, mijiedarbību, lai tu viņam kaut ko nodotu no sevi, izņemot savus gēnus, tad šis ir labs periods, lai sāktu kaut ko darīt”.
Ļaujiet vīrietim saprast, ka jūs arī nogurstat. Vienkārši pasakiet: “Klausies, es nogurstu, reizēm vienkārši gribas pabūt vienatnē ar sevi un neko nedarīt, un būtu tikai pareizi (ņemot vērā tos argumentus, kurus mēs iepriekš uzskaitījām) un patīkami, ja tu, rūpējoties par mani, kādu laiku, nu nezinu, pāris stundas nedēļā pavadītu divatā ar bērnu”.