Reizēm mēs cenšamies pārvērst šīs īslaicīgās attiecības patstāvīgās, taču tas ir pretrunā ar Viņa nodomu: “Laicīgie” cilvēki nedrīkst palikt ar jums uz visiem laikiem. Viņiem ir cits uzdevums.
Dievs piesaistīja viņus jūsu dzīvei, lai sagatavotu jūs tikties ar tiem, kuriem lemts kļūt par jūsu dzīves partneriem.
Jūs pārdzīvojiet, kad šie cilvēki iet prom, jo nevariet viņus atlaist. Jūs nesaprotiet, kāpēc Dievs jums viņus atņem. Mirkli iedomājieties: kas būtu, ja šo cilvēki vēl mazliet aizkavētos?
Pirmās tikšanās sajūsma būs pagaisusi, jūsu mīlestība mirusi un jūsu stāts beigsies bēdīgi. Tas viss pārvērtīsies par nastu, ko jums nevajadzēja sev uzvelt.
Jēga ir ticēt. Ticēt, ka tā būs vislabāk. Lai notiek Dieva griba. Ja jūs iesiet pret viņu – viss nodoms tiks izjaukts. Ja jūs izmainīsiet sākumu – dabūsiet sliktas beigas.
Iespējams, tādā veidā jūs mācāties atlaist, atdalīties, laikus apstāties un uzticēties Dievam. Nākamā tikšanās taču var būt liktenīgā.
Man liekās, ka cilvēku, ar kuru mums kopā jānodzīvo visa dzīve, mēs atpazīsim uzreiz, pat lielā cilvēku pūlī, jo beidzot būsim iemācījušies atšķirt tos, kas attiecas uz mūsu prātu no tiem, kas attiecas uz mūsu dvēseli.”
Bet vai jūs piekrītiet autores teiktajam?
avots: lifter.world
