Topošā sievasmāte (lai gan ļoti aptuveni) atcerējās savu topošo znotu. Kad viņas meitiņai bija seši gadi, viņi ar ģimeni devās kūrortā. Bērni teju neatgāja viens no otra, bet šī tikšanās palika par mīļu vēsturi – par patīkamu atmiņu.
Taču pat tad, kad viņi devās mājās, māte nevarēja izmest šo stāstu no galvas. Pēcāk viņa atcerējās arī šī jaunā un galantā puiša vārdu – Eds. Sakritība?
Iespējams… Taču sieviete tik un tā nolēma pārskatīt vecās fotogrāfijas, lai atrastu tās, kuras tika uzņemtas šajā kūrortā.
Pārskatot simtiem fotogrāfiju, viņa tomēr atrada īsto. Un tajā brīdī viņas elpa aizrāvās! Jaunajā gaišmatainajā puisī viņa atpazina savas meitas tagadējo līgavaini.
Pēcāk izrādījās, ka pirms 20 gadiem gan Pārkeru, gan Svitu ģimene atradās vienā un tajā pašā kūrortā Gumbetā, Turcijā. Vēl maziņi būdami Eds un Haidija nolēma, ka pieaugot noteikti apprecēsies. Parasta bērnu pieķeršanās – vismaz tā domāja vecāki, bet izrādījās, ka viss bija pavisam citādi.
Neskatoties uz to, ka Svitu ģimene dzīvoja Šefīldā, bet Pārkeri – Londonā, liktenis atrada veidu, kā savest viņus atkal kopā. Jā, liktenim vajadzēja 20 gadus, lai to izdarītu, taču īstai mīlestībai tas nav nekāds šķērslis.
Kad meitenes mamma atcerējās šo stāstu un kļuva skaidrs, ka viņi jau sen ir pazīstami, vairs nebija šaubu, ka šai mīlestībai lemts ilgs un saticīgs mūžs. Haidijas mammas atradums satuvināja jauno pāri vēl vairāk, padarot viņu stāstu daudz romantiskāku. Visi viesi un draugi teica, ka laimīgāku jaunlaulāto pāri viņi savā dzīvē nebija redzējuši.
Un jūs ticat likteņa pirkstam? Dalieties ar saviem iespaidiem komentāros!
