Vēl pirms Federālo rezervju sistēma (FED) pagājušajā nedēļā apstiprināja procentu likmju samazinājumu par pusprocenta punktu, finanšu tirgi bija sākuši padarīt kredītus lētākus mājsaimniecībām un uzņēmumiem, samazinot hipotekāro kredītu likmes, uzņēmumu obligāciju ienesīgumu un samazinot to, ko patērētāji maksā par personīgajiem, auto un citiem aizdevumiem.
Nav skaidrs, cik strauji šis process turpināsies tagad, kad ASV centrālās bankas pirmais procentu likmju samazinājums ir reģistrēts, jo īpaši nav skaidrs, vai kreditēšanas nosacījumu atvieglošana kļūs taustāma patērētājiem tādā veidā, kas mainīs attieksmi pret ekonomiku pirms 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Nesen veiktās aptaujas liecina, ka, lai gan cenu kāpuma temps ir krasi samazinājies, sabiedrības noskaņojumu joprojām ir pasliktinājis gandrīz divus gadus ilgušais augstās inflācijas periods – pat ja likmju samazināšanās signalizē, ka šī nesenās ekonomikas vēstures nodaļa ir noslēgusies.
“Mana meita jau gadiem ilgi mēģina iegādāties mājokli, bet nevar,” sacīja Džūlija Millere, kura strādā dēla elektrotehnikas uzņēmumā Reno, Nevadas štatā, kur mājokļu cenas strauji pieauga COVID-19 pandēmijas laikā. Nevadā, kas ir viens no septiņiem galvenajiem cīņas apgabaliem prezidenta vēlēšanu sacensībās, agresīvi cīnās viceprezidente Kamala Harisa, kura demokrātu kandidāta amatā nomainīja prezidentu Džo Baidenu, un bijušais prezidents Donalds Tramps, republikāņu pretendents.
Līdzīgi kā likmju kāpums rada augstākas kredītu izmaksas ģimenēm un uzņēmumiem, atturot tos no aizņemšanās, tērēšanas un investīciju veikšanas, lai samazinātu inflāciju, aizņemšanās izmaksu samazinājums maina topošo mājokļu pircēju un uzņēmumu, īpaši mazo uzņēmumu, kuri vēlas finansēt jaunas iekārtas vai paplašināt ražošanu, aprēķinus.
Atbrīvotāka monetārā politika, par kuras gaidāmo ieviešanu FED jau bija brīdinājusi, ir atgriezusi naudu iedzīvotāju kabatās. Piemēram, vispopulārākā mājokļa kredīta ar fiksētu 30 gadu termiņu vidējā likme tuvojas 6 %, lai gan vēl pirms gada tā bija tuvu 8 %. Nekustamo īpašumu uzņēmums Redfin nesen aprēķināja, ka vidējā maksa par mājokļiem, kas pārdoti vai kotēti četrās nedēļās līdz 15. septembrim, bija par 300 ASV dolāriem mazāka nekā aprīlī sasniegtais visu laiku augstākais līmenis un gandrīz par 3 % zemāka nekā pirms gada.
Taču, ņemot vērā jau veikto korekciju, “hipotēku likmes tuvāko pāris nedēļu laikā, visticamāk, saglabāsies samērā stabilas,” uzņēmuma Redfin tīmekļa vietnē publicētajā ziņojumā rakstīja Redfin ekonomists Čens Čao.
Patiešām, saskaņā ar FED darbinieku pamata aplēsēm hipotēku likmes, visticamāk, izlīdzināsies kaut kur piecu procentu diapazonā, kas nozīmē, ka lielākā daļa atvieglojumu jau ir notikusi.
Bankas ir sākušas samazināt “pamatlikmi”, ko tās piemēro saviem kredītspējīgākajiem kredītņēmējiem, lai pielāgotos FED likmju samazinājumam. Citos patēriņa kredītu veidos – auto un patēriņa kredītos, kur mājsaimniecībām varētu būt pieejams izdevīgāks piedāvājums, – līdz šim notikušas tikai nelielas pārmaiņas, un var paiet ilgāks laiks, līdz bankas atteiksies no augstāku finanšu izmaksu iekasēšanas.
Investori un ekonomisti pagājušās nedēļas procentu likmju samazinājumu uzskatīja par mazāk svarīgu nekā vēstījumu, ka centrālā banka ir gatava atvieglot kreditēšanu un ir pārliecināta, ka nesenā augstā inflācija neatkārtosies.
Patiesībā inflācija reģistrējusi vienu no straujākajiem kritumiem vēsturē, patēriņa cenu indeksa gada pieaugumam samazinoties no vairāk nekā 9% 2022. gada jūnijā līdz 2.6% pagājušajā mēnesī gada izteiksmē. FED vēlamais personiskā patēriņa izdevumu cenu indekss jūlijā pieauga par 2,5%, kas ir tuvu centrālās bankas noteiktajam 2% mērķim.
Nav skaidrs, cik strauji šis process turpināsies tagad, kad ASV centrālās bankas pirmais procentu likmju samazinājums ir reģistrēts, jo īpaši nav skaidrs, vai kreditēšanas nosacījumu atvieglošana kļūs taustāma patērētājiem tādā veidā, kas mainīs attieksmi pret ekonomiku pirms 5. novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.
Nesen veiktās aptaujas liecina, ka, lai gan cenu kāpuma temps ir krasi samazinājies, sabiedrības noskaņojumu joprojām ir pasliktinājis gandrīz divus gadus ilgušais augstās inflācijas periods – pat ja likmju samazināšanās signalizē, ka šī nesenās ekonomikas vēstures nodaļa ir noslēgusies.
“Mana meita jau gadiem ilgi mēģina iegādāties mājokli, bet nevar,” sacīja Džūlija Millere, kura strādā dēla elektrotehnikas uzņēmumā Reno, Nevadas štatā, kur mājokļu cenas strauji pieauga COVID-19 pandēmijas laikā. Nevadā, kas ir viens no septiņiem galvenajiem cīņas apgabaliem prezidenta vēlēšanu sacensībās, agresīvi cīnās viceprezidente Kamala Harisa, kura demokrātu kandidāta amatā nomainīja prezidentu Džo Baidenu, un bijušais prezidents Donalds Tramps, republikāņu pretendents.
Līdzīgi kā likmju kāpums rada augstākas kredītu izmaksas ģimenēm un uzņēmumiem, atturot tos no aizņemšanās, tērēšanas un investīciju veikšanas, lai samazinātu inflāciju, aizņemšanās izmaksu samazinājums maina topošo mājokļu pircēju un uzņēmumu, īpaši mazo uzņēmumu, kuri vēlas finansēt jaunas iekārtas vai paplašināt ražošanu, aprēķinus.
Atbrīvotāka monetārā politika, par kuras gaidāmo ieviešanu FED jau bija brīdinājusi, ir atgriezusi naudu iedzīvotāju kabatās. Piemēram, vispopulārākā mājokļa kredīta ar fiksētu 30 gadu termiņu vidējā likme tuvojas 6 %, lai gan vēl pirms gada tā bija tuvu 8 %. Nekustamo īpašumu uzņēmums Redfin nesen aprēķināja, ka vidējā maksa par mājokļiem, kas pārdoti vai kotēti četrās nedēļās līdz 15. septembrim, bija par 300 ASV dolāriem mazāka nekā aprīlī sasniegtais visu laiku augstākais līmenis un gandrīz par 3 % zemāka nekā pirms gada.
Taču, ņemot vērā jau veikto korekciju, “hipotēku likmes tuvāko pāris nedēļu laikā, visticamāk, saglabāsies samērā stabilas,” uzņēmuma Redfin tīmekļa vietnē publicētajā ziņojumā rakstīja Redfin ekonomists Čens Čao.
Patiešām, saskaņā ar FED darbinieku pamata aplēsēm hipotēku likmes, visticamāk, izlīdzināsies kaut kur piecu procentu diapazonā, kas nozīmē, ka lielākā daļa atvieglojumu jau ir notikusi.
Bankas ir sākušas samazināt “pamatlikmi”, ko tās piemēro saviem kredītspējīgākajiem kredītņēmējiem, lai pielāgotos FED likmju samazinājumam. Citos patēriņa kredītu veidos – auto un patēriņa kredītos, kur mājsaimniecībām varētu būt pieejams izdevīgāks piedāvājums, – līdz šim notikušas tikai nelielas pārmaiņas, un var paiet ilgāks laiks, līdz bankas atteiksies no augstāku finanšu izmaksu iekasēšanas.
Investori un ekonomisti pagājušās nedēļas procentu likmju samazinājumu uzskatīja par mazāk svarīgu nekā vēstījumu, ka centrālā banka ir gatava atvieglot kreditēšanu un ir pārliecināta, ka nesenā augstā inflācija neatkārtosies.
Patiesībā inflācija reģistrējusi vienu no straujākajiem kritumiem vēsturē, patēriņa cenu indeksa gada pieaugumam samazinoties no vairāk nekā 9% 2022. gada jūnijā līdz 2.6% pagājušajā mēnesī gada izteiksmē. FED vēlamais personiskā patēriņa izdevumu cenu indekss jūlijā pieauga par 2,5%, kas ir tuvu centrālās bankas noteiktajam 2% mērķim.