Vācijas kanclera Olafa Šolca balsojums pret ES tarifiem Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem nespēja apturēt Eiropas Savienības dalībvalstu kolēģus, kas balsoja “par”, tādējādi atklājot, ka sašķeltā Berlīne cenšas virzīt ES politiku.
Vācija bija viena no tikai piecām ES dalībvalstīm, kas noraidīja tarifus pēc mēnešiem ilga spiediena no tās autoražotāju puses, kuriem Ķīnas tirgus aizņem gandrīz trešdaļu no pārdošanas apjoma. Salīdzinājumā ar situāciju pirms desmit gadiem kontrasts ir krass.
Toreiz 2013. gada jūlijā nedēļas nogalē notikušo telefonsarunu sērija starp Ķīnu, toreizējo Vācijas kancleri Angelu Merkeli un toreizējo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu iznīcināja priekšlikumu noteikt ES tarifus saules paneļiem. Tā vietā tika panākta vienošanās par minimālajām cenām.
Pēc 16 Merkeles darbības gadiem, kad Vācijas rūpniecība piedzīvoja uzplaukumu un kanclere saturēja kopā Eiropas Savienību, sadrumstalotā trīs partiju koalīcija pārrauga ekonomiku, kas jau otro gadu piedzīvo lejupslīdi, un pirms 2025. gada federālajām vēlēšanām, kas varētu būt smagas, priekšroku dod iekšpolitikai, nevis ES politikai.
Briselē diplomāti pauda neapmierinātību par nesaskaņām Vācijas trīs partiju koalīcijā, kas, viņuprāt, grauj Eiropas lielākās ekonomikas ietekmi un ES vienotību. Brisele ir apņēmusies turpināt meklēt kompromisu ar Pekinu par elektromobiļiem, taču Vācijas atteikšanās ir vājinājusi tās pozīcijas.
“Šāda Vācijas un pārējo (ES) valstu šķelšanās kompromitē vienu svarīgu Komisijas iniciatīvas daļu: demonstrēt vienotu nostāju pret ārvalstu spiedienu uz atsevišķām valstīm,” raksta Eurointelligence analītiķi.
Uzsverot Vācijas iekšējo šķelšanos, augsta ranga avots Vācijas Ārlietu ministrijā, kuru vada Zaļo partija, sacīja, ka ES būtu jānovērš Pekinas negodīgu, tirgu bojājošu metožu izmantošana, nevis jāatsakās no tarifu jautājuma.
Vācijas Rūpniecības federācija (BDI) ieņēma niansētu nostāju, norādot, ka sarunas būtu jāturpina, bet kopumā tā atbalsta tirdzniecības aizsardzību, ja tiek ievēroti nosacījumi.
“Ciešas ekonomiskās attiecības ar Ķīnas partijas un valsts kontrolēto hibrīdekonomiku ir saistītas ar ekonomiskiem un ģeopolitiskiem riskiem,” tā norādīja.
Šī nav pirmā reize, kad sašķeltā Vācija pēdējos mēnešos nav vienojusies ar ES kolēģiem. Martā bloks atbalstīja likumu, kas uzņēmumiem pieprasa veikt piegādes ķēžu revīziju, neraugoties uz Vācijas brīvajiem demokrātiem, kas atbalsta uzņēmējdarbību, un Vācijas atturēšanos no balsojuma.
Vācijas valdības pretestība Itālijas bankas UniCredit piedāvājumam veidot apvienību ar Commerzbank ir izraisījusi neapmierinātību starp politikas veidotājiem Eiropas Centrālajā bankā, kurai būs galavārds. Viņi norādīja uz Vācijas pausto atbalstu ES banku savienības izveidei, kas, visticamāk, prasa pārrobežu banku apvienošanos, lai tā būtu efektīva.
Viena no vietām, kur Šolcs ir atradis sabiedroto, ir bieži izolētā Ungārija, kuras premjerministrs Viktors Orbāns raksturoja ES tarifus Ķīnas elektriskajiem transportlīdzekļiem kā “milzīgu triecienu” Eiropas ekonomikai un Vācijas autobūves nozarei.
“Vācija un Eiropas rūpniecība vairs nespēj pārliecināt Komisiju būt saprātīgai. Bet kurš gan var?” viņš rakstīja vietnē X.
Eiropas Reformu centra direktora asistents Zaks Meijerss sacīja, ka strīds par tarifiem ilustrē, ka Vācija vairs nav ES tirdzniecības politikas līdere un ka arī Francijas ietekme ir ierobežotāka pēc tam, kad Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atlaida Francijas komisāru Tjerī Bretonu un viņa pēctecim piešķīra mazāk ietekmīgu lomu.
Lai gan viņa centās būt tuvāk ASV un mazināt risku, ko rada Ķīna, EV lieta liecināja, ka bez stingriem Francijas un Vācijas norādījumiem viņa varēja rīkoties tikai pa nozarēm un ievērot starptautiskos tirdzniecības noteikumus, lai nodrošinātu ES atbalstu.
Rhodium Group vecākais padomnieks Noa Barkins sacīja, ka, neraugoties uz uzvaru tarifu jautājumā, Eiropas Komisijai būs grūti pieņemt saskaņotu, skeptiskāku politiku attiecībā uz Ķīnu bez Berlīnes atbalsta.
“Kamēr Berlīnē prioritāte būs šauras, īstermiņa prioritātes, Komisijai būs grūti virzīt uz priekšu savu jauno ārējās ekonomikas politikas programmu,” viņš teica.