Katra sieviete savā veidā piedzīvo nelaimes. Dažām tās ir vientulības sāpes, kad dienas saplūst ar vientulības pilnām naktīm.
Citām tās ir sāpes, ko sagādā vīra vienaldzība, kurš kādreiz viņas dievināja, bet tagad šķiet attālināts. Un ir arī tādi, kas ir iesprostoti toksiskās attiecībās, kurās negatīvisms atsver siltumu, bet šķiršanās šķiet neiespējama.
Mēs visi cenšamies izbēgt no šīs cīņas un gozēties laimes staros.
Kā skaisti teicis rakstnieks Vladimirs Koroļenko: “Cilvēks ir radīts laimei, kā putns lidojumam.”
Taču šeit ir patiesība, kuru ir grūti pieņemt: laime mums nav dota rokās. Tā nenāk no debesīm, ietīta lokā. Drīzāk tā ir kaut kas tāds, ko mēs paši sevī attīstām, mainot savus ieradumus, domas, attieksmi. Dažkārt gudrību, kas mums nepieciešama, lai atrisinātu šīs problēmas, mums sniedz cilvēki, kuri ir daudz gudrāki par mums pašiem.
Viens no tiem ir tibetiešu filozofs Dalailama, kura atziņas var mainīt ne tikai mūsu domāšanu, bet arī mūsu dzīvi.
1. Padoms tiem, kuri netiek novērtēti
“Cilvēki ir radīti, lai viņus mīlētu, un lietas ir radītas, lai tās izmantotu. Pasaulē valda haoss, jo ir pretēji.”
Šie vārdi dziļi ievaino. Ja kādreiz esat jutusies vairāk kā ērta sieviete, nevis kā iekārojama dzīves partnere, šis apgalvojums kalpos kā modinātāja zvans.
Sievietei nevajadzētu uzņemties atbildību par vīrieša panākumiem vai neveiksmēm. Viņai nav jābūt personai, kas vienmēr viņu atbalsta un uztur viņu kustībā uz priekšu. Viņas uzdevums nav aizpildīt plaisas viņa psihē vai celt viņa pašvērtējumu. Sieviete nav tikai atbalsts vai instruments, lai sasniegtu kāda cita mērķus.
Viņas galvenais uzdevums ir būt laimīgai. Sievietes laimei nevajadzētu būt atkarīgai no tā, kā viņu uztver vīrietis vai cik veiksmīgs viņš ir dzīvē. Ja viņa jūtas ērti un laimīga vīrieša tuvumā, tas ir vissvarīgākais.
Katrai sievietei ir tiesības uz saviem sapņiem un vēlmēm. Viņai nevajadzētu upurēt sevi citu cilvēku dēļ. Ir svarīgi, lai attiecības sagādātu prieku un gandarījumu abām pusēm. Ja sieviete ir laimīga, viņa spēs dalīties šajā priekā ar vīrieti. Un tas, savukārt, padarīs viņu attiecības stiprākas un harmoniskākas.
Laimīga sieviete ir tā, kas spēj iedvesmot, atbalstīt, bet ne uz sava rēķina. Viņa var būt jums līdzās, bet viņa nedrīkst zaudēt sevi attiecībās.
2. Padoms tiem, kas cieš klusējot
“Mēs bieži vien pastiprinām savas sāpes un ciešanas, būdami pārlieku jūtīgi un pārlieku uzmanīgi pret sīkumiem, kā arī uztverot lietas pārāk personiski.”
“Cilvēks pats izvēlas, vai ciest, vai ne, izvēloties savu reakciju uz konkrēto situāciju.”
Sāpes ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa, bet ciešanas? Tā ir mūsu izvēle. Ir viegli pieņemt kāda cita cilvēka rīcību, piemēram, partnera vienaldzību vai rupjību, kā mūsu vērtības atspoguļojumu. Taču tas tikai pastiprina mūsu sāpes.
Tas ir skumji, ja cilvēks jūs nevērtē vai neuzskata par svarīgu. Taču tas nav iemesls krist izmisumā vai raudāt uz spilvena. Tas ir signāls, lai pārdomātu savu dzīvi un izdarītu pareizo izvēli. Šajā pasaulē, kurā ir tik daudz vīriešu, noteikti atradīsies kāds, kurš saskatīs jūsu vērtību un neļaus jums raudāt.
Dalailama mudina mūs katru dienu sākt ar pateicību:
“Katru rītu, pamostoties, sāciet ar šādām domām: ”Šodien man paveicās pamosties. Es esmu dzīvs, man ir šī vērtīgā cilvēka dzīve, un es to neizniekošu.”
Ja pieķerat sevi raudam, jo kāds jūs nenovērtē, atgādiniet sev: dzīve ir pārāk īsa, lai to izniekotu neattaisnotai mīlestībai vai toksiskām attiecībām. Kaut kur ir kāds, kurš par jums parūpēsies tā, kā esat pelnījis.
3. Padoms tiem, kurus vajā pagātnes neveiksmes.
“Kad tu zaudē, tu nezaudē gūtās mācības.”
Pārāk bieži mēs neveiksmīgās attiecības uzskatām par personīgām neveiksmēm. Kāds mans draugs reiz teica: “Esmu divreiz šķīries – visa mana dzīve ir kā neveiksme.” Bet, kad es viņai jautāju: “Vai tu vismaz kādu laiku esi bijusi laimīga?” viņa vilcinājās, bet pēc tam atzina: “Jā, biju.” Viņa atbildēja: “Vai tu esi bijusi laimīga?”.
Katras attiecības, pat tās, kas beidzas, mums iemāca kaut ko vērtīgu. Runa nav par atkrišanu vai zaudējumu, bet gan par izaugsmi un pieredzes gūšanu. Dalailama mums atgādina, ka reizēm tas, kas šķiet zaudējums, patiesībā ir apslēpta svētība:
“Atcerieties, ka ne vienmēr tas, ko vēlaties, ir tas, kas jums patiešām ir vajadzīgs. Tas, ka jūs nesaņemat to, ko vēlaties, dažkārt ir veiksme.”
4. Padoms tiem, kuri nevar atrast mīlestību
Analizējot to, ka daudzas skaistas un atzītas sievietes pēc gadiem ilgiem mīlestības meklējumiem paliek vientuļas, bet mazāk skaistas sievietes atrod brīnišķīgus vīrus, varam secināt, ka daudzu sieviešu problēma nav vīrieši, bet gan viņu pašu nespēja ļauties. Mēs turamies pie domas, ka, ja mēs vairāk centīsimies, vairāk mīlēsim vai izskatīsimies labāk, viņi beidzot sapratīs mūsu vērtību. Taču mīlestība tā nedarbojas.
Laika gaitā mēs saprotam, ka patiesi mīlētās sievietes ne vienmēr ir visskaistākās, inteliģentākās vai veiksmīgākās. Viņas nav tās, kas valkā perfektas smaržas vai saka perfektus vārdus. Gluži pretēji, tās ir sievietes, kas izstaro vieglumu, prieku, interesi par dzīvi un emocionālu līdzsvarotību.
“Cilvēks ar milzīgu pacietības un iecietības rezervi iet cauri dzīvei ar īpašu mieru un mierīgumu. Šāds cilvēks ir ne tikai laimīgs un emocionāli līdzsvarots, bet arī veselīgāks un mazāk pakļauts slimībām.”
Mācība? Mīlestība uzplaukst emocionālā brieduma un līdzsvara atmosfērā. Runa nav par pilnību, bet gan par tādas telpas radīšanu, kurā abi partneri jūtas mierīgi.
5. Padoms tiem, kam ir grūti pāriet uz dzīvi
Dalailama māca, ka turēšanās pie pagātnes tikai traucē mums pieņemt tagadni. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izjukušas attiecības, nodevība vai neizmantota iespēja, turēšanās pie sāpēm mūs tikai apgrūtina.
“Strīdos runājiet tikai par tagadni, neaizdodiet pagātni.”
Tā vietā, lai uzjundītu vecās aizvainojuma jūtas, pamēģiniet rīkoties šādi: ikreiz, kad uzvirmo sāpīgas atmiņas, sagaidiet tās ar pateicību. Koncentrējieties uz to, ko šī pieredze jums iemācīja, kā tā jūs veidoja un kādu spēku esat ieguvis tās dēļ.
Laime nav saistīta ar sāpju izdzēšanu, bet gan ar to pārvēršanu gudrībā.
Laime nav galamērķis, tā ir izvēle, ko mēs izdarām katru dienu.
Dalailamas vārdi mums atgādina, ka mēs neesam bezspēcīgi. Mums ir vara veidot savu dzīvi, attiecības un laimi.
Ko jūs domājat par to? Dalieties komentāros!
