Meteorologs Toms Bricis vakar nāca klajā ar paziņojumu, ka šī gada janvāris, visticamāk, būs viens no rekordsiltajiem ziemas mēnešiem.
Šodien sociālajos tīklos viņš dalījies ar attēlu vai informāciju, kas daudziem varētu šķist teju neticama, jo neatbilst ierastajiem ziemas priekšstatiem.
Viens no šīs parādības piemēriem ir pelēkā dzērve – majestātisks un graciozs dzērvju dzimtas putns, kuru bieži dēvē vienkārši par dzērvi. Tā ir viena no tikai divām sugām, kas sastopamas Eiropā. Pelēkā dzērve apdzīvo plašus reģionus, sākot no Centrāleiropas un Ziemeļeiropas līdz pat Austrumeiropai un Āzijas ziemeļu teritorijām. Arī Latvijā šie putni ir bieži sastopami, īpaši migrācijas laikā, taču siltie laika apstākļi var mainīt viņu uzvedību un uzturēšanās paradumus.
Pelēkās dzērves ir izteikti gājputni, kas rudenī dodas prom no mūsu platuma grādiem, lai pārlaistu ziemu siltākās dienvidu zemēs. To migrācijas ceļi stiepjas pāri Eiropai, vedot tās uz Vidusjūras reģionu, Ziemeļāfriku un pat Āzijas dienvidrietumiem. Šie graciozie putni vislabprātāk uzturas mitrās un purvainās teritorijās, kur atrod barību un patvērumu, taču ligzdošanai izvēlas dažādus biotopus – sākot no atklātām stepēm un retiem mežiem līdz pat tundras apgabaliem.
Lai gan pasaulē pelēko dzērvju populācija nav kritiski apdraudēta, Latvijā to skaits nav īpaši liels, tādēļ šis sugas pārstāvis ir iekļauts valsts Sarkanajā grāmatā kā aizsargājams putns. Dzērvju skaita saglabāšana ir būtiska ne tikai vietējās ekosistēmas līdzsvaram, bet arī dabas daudzveidības nodrošināšanai visā reģionā.
Latvijā pelēkā dzērve ir viens no raksturīgākajiem un visbiežāk sastopamajiem purvu putniem. Tā majestātiskais siluets un skaļā, tālumā dzirdamā balss padara to par neatņemamu mūsu dabas ainavas sastāvdaļu. Pavasaros un rudeņos dzērvju bari bieži pulcējas laukos un mitrās pļavās, kur tās meklē barību un gatavojas tālākai migrācijai.
Tradicionāli dzērves ziemu pavada siltākās zemēs – galvenokārt Āfrikā un Dienvideiropā –, bet pavasarī, marta beigās vai aprīļa sākumā, tās atgriežas ligzdošanas vietās Latvijā. Mūsu platuma grādos ligzdo ievērojams skaits šo putnu – siltajā sezonā Latvijā uzturas no 1000 līdz pat 2500 dzērvju pāriem. Turklāt pēdējos gados to populācija ir piedzīvojusi ievērojamu pieaugumu, kas liecina par labvēlīgiem ligzdošanas apstākļiem un efektīviem dabas aizsardzības pasākumiem.
Meteorologs Toms Bricis otrdienas rītā sociālajos tīklos publicējis attēlu, kas daudziem šķiet pārsteidzošs un neierasts ziemas ainavā. Pie fotogrāfijas viņš norāda, ka siltās ziemās vairāku sugu gājputni Latvijā nereti atgriežas agrāk nekā ierasts vai pat paliek šeit visu ziemu, nepametot valsti vispār. Šāda parādība visbiežāk tiek novērota Kurzemē, kur klimats ir maigāks, taču attēlā redzamās dzērves ir tikušas vēl tālāk – tās manītas Staburaga pagastā, Aizkraukles novadā.
Šis novērojums ir spilgts pierādījums tam, kā laikapstākļu izmaiņas ietekmē putnu migrācijas paradumus. Janvāra beigās dzērves Latvijā ierasti neredz, taču arvien siltākas ziemas var mainīt šo tradīciju. Zemāk redzams attēls, kurā iemūžinātas dzērves 28. janvārī Aizkraukles novadā. Foto autors – Dzintars Kazakevičš.
