Šī gada 20. un 21. martā Rīgas Apkaimju alianses valdes locekļi un apkaimju biedrību pārstāvji, kā arī biedrības Free Riga pārstāvis piedalījās Co-urbanism 2019 un vienlaikus “The Baltic Meetup” otrajā forumā.
Tikšanos šogad organizēja Lietuvas puse – Laimikis.lt, kas nodarbojas ar pilsētvides spēļu un pētījumu organizāciju, pulcinot kopā Tallinas, Viļņas un arī Rīgas kopienu pārstāvjus.
“The Baltic Meetup – Baltijas valstu apkaimju aktīvistu tikšanās un pieredzes apmaiņas ideja radās Rīgā, kur 2018. gadā notika pirmais šāds forums. Mums ir patiess prieks, ka foruma idejai ir turpinājums, un tas notiks arī 2020. gadā jau Igaunijā, Tallinā”, saka Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja.
Pasākuma pirmajā dienā, 20. martā tā dalībnieki piedalījās Starptautiskās Laimes dienas svinībās Kauņā, kurā iepazinās ar kopienu plānošanas rīkiem un svētku dienai pieskaņotajiem publiskajiem pasākumiem. Kauņa Laimes dienas svētkus rīkoja jau otro gadu pēc kārtas, sadarbībā ar NVO izveidojot pilsētā 130 notikumu vietas – sākot no nelielas foto izstādes poliklīnikas telpās, līdz iekškvartāla mākslas pagalmam. Kauņa 2022. gadā kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, tāpēc Laimes dienas svinības ir viens no ģenerālmēģinājumiem iesaistīt pilsētas iedzīvotājus kultūras dzīves procesos. Šim mērķim notiek aktīva sadarbība starp Kultūras galvaspilsētas galveno biroju un apkaimju aktīvistiem, kuriem tiek deleģēta vēstnešu loma (Fluxus Labas!).
Pasākuma otrajā dienā, 21. martā vienā no Viļņas apkaimēm izveidotā kafejnīcā Viļņā notika praktiskais forums, kurā dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dalījās ar savu kopienu pieredzi, kas saistīta ar kopienu attīstību saistītām iniciatīvām.
Piemēram, Brasas apkaimes pārstāve Inese Auziņa dalījās ar savu pieredzi par kopienas veidotu brīvdabas izrādi “Brasa. Pumpurs. Spēks.”, kur A. Pumpura eposs “Lāčplēsis” izspēlēts dažādās Brasas apkaimes vietās, pievēršot tām sabiedrības uzmanību. Jāzeps Bikše no Free Riga stāstīja par pilsētā neizmantotu un pamestu ēku pagaidu apdzīvošanas kustību, kas ir aktuāls jautājums ikvienā lielpilsētā. Savukārt Kaspars Spunde no Čiekurkalna attīstības biedrības – par savas apkaimes kopienas realizētajām iniciatīvām un paša izaugsmi no ierindas apkaimes iedzīvotāja līdz biedrības izveidotājam un vadītājam.
Tallinas aktīvisti stāstīja par lielmēroga dzīvojamās apkaimes Lasnamee, kas pēc sava apbūves tipa salīdzināms ar Purvciemu, iedzīvotāju aktivizēšanu, izmantojot kopienas dārza ideju, un projektu, kurā sociālo mājokļu attīstītājs sadarbojas ar pilsētvides aktīvistiem, algojot tos apkaimes mikroklimata uzlabošanas jautājumu izpētei un darbam.
Pasākuma saimnieki – viena no Viļņas apkaimes kopienām – “Miesto laboratorija” dalījās ar savu pieredzi kopienas kafejnīcas izveidē un eksperimentālā iekštelpu dārza uzturēšanā. Arī Kauņas aktīvistu prezentācijā tika apskatīts kopienas dārza jautājums. Te dārzs veidots uz kādreizējā militārā poligona zemes, kuram tagad rasts jauns un kopienu vienojošs pielietojums.
Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Rīgas Apkaimju aliansi 2018. gada sākumā nodibināja desmit Rīgas apkaimju biedrības. Šobrīd aliansē ietilpst 12 biedrības: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai, Āgenskalna Apkaimes biedrība, biedrība “Berģinieki”, biedrība “Brasa”, biedrība “Kundziņsala”, Čiekurkalna attīstības biedrība, Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība, Purvciema Apkaimes biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.