Ungārijas rūpniecības perspektīvas joprojām ir pesimistiskas, un pagājušā mēneša ražošanas uzlabojums šķiet vairāk kā neticams.
Ungārijas rūpnieciskās ražošanas apjoms jūlijā samazinājās par 6,4% salīdzinājumā ar to pašu periodu 2023. gadā.
Saskaņā ar piektdien publicētajiem datiem, kas koriģēti pēc darba dienu skaita, tas ir sliktākais rādītājs šogad.
Tikmēr no jūnija līdz jūlijam koriģētais rādītājs nemainījās.
Tas notiek pēc tam, kad pagājušajā mēnesī Ungārijas statistikas birojs paziņoja par gada apjoma kritumu 3,7% apmērā un mēneša pieaugumu 0,5% apmērā.
“Pēc pozitīvā pārsteiguma jūnijā Ungārijas rūpniecība jūlijā nespēja pilnībā saglabāt tempu,” sacīja ING vecākais ekonomists Ungārijas jautājumos Pēters Vīračs.
“Mums radās aizdomas, ka jūnija pavērsiens varētu būt pavērsiens, un izskatās, ka tas tā arī bija… Vienīgais pozitīvais aspekts ir tas, ka vismaz esam izvairījušies no lielas lejupvērstas korekcijas.”
Gada kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu noteica kritums transporta iekārtu, elektroiekārtu un datoru izstrādājumu ražošanā.
No otras puses, Ungārijā pieauga pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu ražošana.
“Kopš 2022. gada Ungārijā rūpnieciskajai ražošanai ir tendence samazināties… tāpēc šajā ziņā jūlija dati bija gaidīti,” Euronews Business sacīja Equilibrium Institute galvenā ekonomiste Barna Šabó.
“No vienas puses, kritumu daļēji var izskaidrot ar vāju Eiropas ekonomikas, īpaši Vācijas rūpniecības, sniegumu. No otras puses, transportlīdzekļu un akumulatoru ražošana – jomas, kas pagājušajā gadā bija Ungārijas rūpniecības stratēģijas centrā – cieš globāli vāja pieprasījuma un lēnākas, nekā gaidīts, pārejas uz elektriskajiem transportlīdzekļiem dēļ.”
Ministrija norāda arī uz vājākiem ekonomikas rādītājiem Vācijā, ko atbalsta Vācijas investīciju nozīmīgā loma Ungārijas ekonomikā. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju šis [ražošanas] kritums ir saistīts ar notiekošo konfliktu Ukrainā un Eiropas Savienības noteiktajām sankcijām.
Lai gan Ungārijas valdība rūpniecības stagnācijā vaino vājo eksportu, daļēji pie vainas ir arī nepietiekamais iekšzemes patēriņš.