Pastāv piecas slimību grupas, kuras var izraisīt stress. Psihoterapeits ir brīdinājis, pie kā var novest ilgstoša nervu spriedze.
Pēc psihoterapeites Annas Gordones teiktā, pacientiem, kas saskaras ar ilgstošu stresu, tā laikā bieži vien paaugstinās asinsspiediens. Tas var izraisīt arteriālo hipertensiju (hipertensiju).
Turklāt stress ir sirds un asinsvadu slimību riska faktors, jo paaugstinās stresa hormonu līmenis, mainās asinsspiediens un sākas iekaisums.
Nervu spriedze var veicināt psihisku slimību – depresijas, trauksmes, pēctraumatiskā stresa traucējumu (PTSD), ēšanas traucējumu (ED) – rašanos vai attīstību.
Lasi vēl: Sulīgie vistas un ananāsu salāti
Stress izraisa imūnsistēmas darbības traucējumus. Tas izraisa iekaisuma reakcijas organismā un var izraisīt autoimūnas slimības – Krona slimību, reimatoīdo artrītu, sistēmisko sarkano vilkēdi.
Turklāt ilgstoša nervu spriedze izraisa gremošanas slimību simptomus – skābes refluksu, kuņģa čūlas, kairinātu zarnu sindromu, vēdera uzpūšanos.
Ja īslaicīgs stress organismam var būt pat noderīgs, tad pastāvīgs šāds stāvoklis noved pie tā izsīkuma.