Ziemeļkoreja apgalvo, ka pēdējais mēģinājums palaist spiegu satelītu neizdevās, bet mēģinās vēlreiz

Ziemeļkorejas otrais mēģinājums izvietot spiegu satelītu orbītā ceturtdien cieta neveiksmi pēc tam, kad raķetes nesējraķetes trešajā pakāpē radās problēmas, ziņoja valsts plašsaziņas līdzekļi, bet kosmosa iestādes solīja mēģināt vēlreiz oktobrī.

Pirmais mēģinājums maijā arī beidzās neveiksmīgi, kad jaunā raķete Chollima-1 ietriecās jūrā.

Uzsākšana pirms rītausmas notika pirmajās stundās no astoņu dienu perioda, ko Ziemeļkoreja bija atvēlējusi šim mēģinājumam.

Ar kodolieročiem apbruņotā valsts ir centusies orbītā izvietot savu pirmo militāro izlūkošanas satelītu, apgalvojot, ka ar laiku tā plāno izveidot satelītu floti, lai uzraudzītu ASV un Dienvidkorejas karaspēka pārvietošanos.

“Raķetes pirmās un otrās pakāpes lidojumi noritēja normāli, bet trešās pakāpes lidojuma laikā starts neizdevās avārijas spridzināšanas sistēmas kļūdas dēļ,” par ceturtdienas startu paziņoja valsts ziņu aģentūra KCNA.

Dienvidkorejas militārie spēki paziņoja, ka ir novērojuši lidojumu no tā starta Ziemeļkorejas satelītu palaišanas poligonā Sohae, un arī secināja, ka tas bija neveiksmīgs.

Pirms plkst. 4.00 pēc vietējā laika (plkst. 19.00 pēc Griničas laika) Japānā tika izsludināts ārkārtas brīdinājums, izmantojot J-alert apraides sistēmu, un Okinavas dienvidu prefektūras iedzīvotāji tika aicināti slēpties iekštelpās.

Aptuveni 20 minūtes pēc trauksmes izziņošanas Japānas valdība paziņoja, ka raķete ir izlidojusi Klusā okeāna virzienā, un atcēla ārkārtas brīdinājumu.

Japānas valdības galvenais sekretārs Hirokazu Matsuno (Hirokazu Matsuno) televīzijā pārraidītā preses konferencē paziņoja, ka atkārtotie raķešu palaišanas gadījumi apdraud reģionālo drošību.

“Mēs stingri protestēsim pret Ziemeļkoreju un nosodīsim to visstingrākajā iespējamajā veidā,” viņš teica.

Matsuno sacīja, ka raķetes daļas iekrita Dzeltenajā jūrā, Austrumķīnas jūrā un Klusajā okeānā.

Dienvidkorejas militārie spēki nosodīja raķetes palaišanu kā provokāciju un ANO Drošības padomes rezolūciju, kas aizliedz Ziemeļkorejai izmantot ballistisko raķešu tehnoloģijas, pārkāpumu.

Kāda ASV amatpersona, kas runāja, neizpaužot anonimitāti, apstiprināja, ka ASV bruņotie spēki ir informēti par Ziemeļkorejas raķetes palaišanu, bet atteicās sniegt sīkāku informāciju.

 

GAIDĀMI VĒL CITI PALAIŠANAS GADĪJUMI

Ziemeļkorejas Nacionālā kosmosa attīstības pārvalde (NADA) paziņoja, ka tā veiks izmeklēšanu un pasākumus, lai novērstu ceturtdienas neveiksmes cēloni, bet ka tā “nav liela problēma” raķešu sistēmas vispārējās uzticamības ziņā.

“NADA pauda nostāju, ka tā veiks trešo izlūkošanas satelīta palaišanu oktobrī pēc tam, kad rūpīgi izpētīs iemeslu un veiks pasākumus,” ziņoja KCNA.

Arī ziemeļvalstu 31. maija raķetes Chollima-1 satelīta palaišanas mēģinājums neizdevās, un pēc otrās pakāpes bojājuma raķetes nesējraķete un kravnesība iegāzās jūrā. Valsts plašsaziņas līdzekļi pie neveiksmes vainoja nestabilo un neuzticamo jauno dzinēja sistēmu un degvielu.

Dienvidkoreja atguva šīs neveiksmīgās raķetes daļas, tostarp satelīta kravnesību, kurai, kā tā paziņoja, nav militāru spēju.

Tas, ka arī ceturtdienas starts izrādījās neveiksmīgs, nebija liels pārsteigums, taču valsts plašsaziņas līdzekļu ziņojums liecina, ka Ziemeļkoreja kopš maija avārijas ir panākusi zināmu progresu, sacīja ASV bāzētā Carnegie Endowment for International Peace pārstāvis Ankits Panda.

“Šķiet, ka NADA joprojām ir laika spiediens, lai gūtu panākumus, ņemot vērā apņemšanos oktobrī veikt nākamo palaišanu,” viņš piebilda. “Tas var nodrošināt vai nenodrošināt Ziemeļkorejas zinātniekiem pietiekami daudz laika, lai atgrieztos pie rasēšanas dēļa un vēlreiz veiktu uzlabojumus.”

Noslēpumainais Ziemeļkoreja savas kosmosa un militāro raķešu programmas uzskata par savām suverēnajām tiesībām, un analītiķi apgalvo, ka spiegu satelīti ir ļoti svarīgi, lai uzlabotu tās ieroču efektivitāti.

Ziemeļkoreja ir vairākkārt mēģinājusi palaist “Zemes novērošanas” satelītus, no kuriem divi, šķiet, ir veiksmīgi izvesti orbītā, tostarp 2016. gadā.

Starptautiskie novērotāji norādīja, ka 2016. gada satelīts, šķiet, bija kontrolēts, taču joprojām pastāvēja diskusijas par to, vai tas ir nosūtījis kādas pārraides.

Leave a Comment