Sveicināti, vēlos pastāstīt par savu problēmu. Aptuveni pirms 7 gadiem mēs ar vīru izšķīrāmies. Toties no laulības mums palika dēls un meita.
Meitai jau sava ģimene, bet dēls īrē dzīvokli kopā ar savu draudzeni. Īsāk sakot, es visu laiku esmu viena. Protams, reizēm bērni iebrauc ciemos, tomēr ar to ir par maz, lai nejustos vientuļi.
Pirms pus gada es sāku satikties ar vīrieti, bet rezultātā izšķīrāmies aptuveni pirms mēneša. Un es nesen sapratu, ka esmu stāvoklī. Bet es saprotu, ka mēs vari neesam kopā, tāpēc bērns visticamāk viņam nav vajadzīgs.
Bet pati es nezinu, ko man darīt: atstāt bērnu, vai nē. Es saprotu, ka dzemdēt tādā vecumā ir liels risks, jo bērns var piedzims ar traucējumiem, vai arī es varu netikt galā ar stiprajām dzemdību sāpēm.
Bet no otras puses es nejustos tik vientuļa, ja manā dzīvē parādītos mazs cilvēciņš, kuram es būtu vajadzīga. Es zinu, ka viņš varētu piepildīt manu dzīvi ar brīnišķīgiem mirkļiem.
Lasi arī: Trīspadsmit dienas ar jaudīgākajām virsotnēm: magnētisko vētru prognoze no 22. decembra līdz 3. janvārim
Tā, nepieņemot lēmumu, nolēmu parunāt ar meitu. Izstāstīju viņai visu kā ir un prasīju padomu. Meita pateica, ka labāk neatstāt bērnu. Es zinu, ka viņa saka pareizi.
Ceru, ka mazulis man spēs piedot…
