Rus.LSM.lv vēsta par tikšanos ar Artūra ģimeni. “Smagi. Sākam apzināties, ka tā visa ir patiesība. Ka viņš vairs neienāks pa tām durvīm. Smagi,” noteic Artūra sieva Jūlija. “Pirmais saslima viņa tēvs, burtiski pēc pāris dienām jaunākais brālis. Pēc tam arī Artūrs un nākošajā dienā kļuva slikti man,” stāsta Jūlija.
Tomēr vissmagāk ar Covid-19 ģimenē sasirga tikai Artūrs. Vairākas dienas bija 40 grādu temperatūra. Ģimene teju katru dienu sauca “ātro palīdzību”, bet uz slimnīcu vīrieti aizveda vien ceturtajā reizē. Jūlija ar smagu sirdi pavadīja Artūru uz slimnīcu.
Četras dienas Jūlijas vīrs pavadīja palātā. Dažreiz sarakstījās vai sazvanījās. Jūlija stāsta, ka Artūram tas devies grūti. Vēlāk viņš vispār pārstājis atbildēt. Izrādījies, ka pārvests uz intensīvo terapiju.
“Pat ārsts teica, ka reanimācijā viņš saka, ka mēs ar viņu runājām, viņš teica, ka viņam ir ģimene, ka viņš ļoti grib mājās. Ka viņš darīja visu, ko viņam teica. Cēla rokas, lai plaušām vairāk pieplūstu skābeklis. Viņš darīja visu, kas bija viņa spēkos. Protams, viņš neplānoja nomirt. Viņam bija dzīves stimuls. Kā minimums – bērns,” atzīst Jūlija.
Taču drīz vien Artūru ieveda mākslīgajā komā. Jūliju ar Artūra tēvu uz neilgu brīdi aizsargtērpos ielaida pie sasirgušā. Pie samaņas vīrietis tā arī nenāca. “Sākumā, pirms ieviesa stingros ierobežojumus, mēs neplānojām vakcinēties.
Vainīgs nav ne kovids, ne vai cilvēks ir vakcinēts / nevakcinēts, bet gan neatliekamā medicīniskā palīdzība, kura nevarēja sniegt palīdzību, jo Politiķi/Valsts vīri nolaiduši / izzaguši / izdrāzuši valsts medicīnas /aprūpes sistēmu. Beidziet vienreiz vainot cilvēkus, kas vēl cīnās par savām cilvēktiesībām un vainojiet tos, kuri ir patiešām vainīgi!