Mēs visi zinām, kādu spiedienu un stresu rada parāds, bet tas vēl nav viss! Jaunais pētījums parāda, ka atbrīvošanās no parādiem var ne tikai mazināt stresu un satraukumu, bet arī uzlabot kontroli pār impulsiem un kognitīvajām spējām, ziņo ZMEscience.
Pētījuma gaitā Singapūrā tika izpētīti 200 cilvēki ar zemu ienākumu līmeni, kuru ilgtermiņa hipotekāros kredītus negaidīti apmaksāja labdarības organizācija ar nosaukumu ideas42.
Dalībniekiem tika veikti testi kognitīvo funkciju, kā arī vispārējo trauksmes traucējumu noteikšanai, un viņu spējas pieņemt izdevīgākus finansiālos lēmumus. Tests uzrādīja dažus interesantus rezultātus.
Vispirms dalībnieku skaits, kas uzrādīja vispārējos trauksmes traucējumus, samazinājās no 78% līdz 53% – iespaidīgi, bet sagaidāmas izmaiņas. Kā jau arī bija sagaidāms, parādu neesamība padara cilvēkus mazāk trauskmainus.
Turklāt cilvēku skaits, kas dod priekšroku tūlītējam apmierinājumam, samazinājās no 44 % līdz 33 % – vēl viena pazīme tam, ka cilvēks ir atslābinātāks, bet arī spējīgs pieņemt labākus ilgtermiņa risinājumus. Citiem vārdiem sakot, dalībnieku impulsīvā kontrole uzlabojās.
Tomēr vēl pārsteidzošāks atklājums parādījās kognitīvo funkciju pārbaudes testos. Vidējais kļūdu procents samazinājās no 17 % līdz 4 % pēc parāda dzēšanas – tas ir vērā ņemams uzlabojums.
Iegūtie rezultāti ir ārkārtīgi svarīgi, jo tie uzskata, ka cilvēkiem, kuri dzīvo nabadzībā, pat tajos gadījumos, kad viņiem piemīt tādas pašas spējas, kas cilvēkiem ar augstāku ienākumu līmeni, ir ļoti grūti izvairīties no nabadzības.
“Tā kā parāds traucē psiholoģiskai funkcionēšanai un lēmumu pieņemšanai, pat motivētiem un talantīgiem cilvēkiem būs ļoti grūti izvairīties no nabadzības”, – stāsta dakteris Ongs Cijans no Singapūras nacionālās universitātes, kurš vadīja pētījumu.
Tas saskan ar iepriekš veiktajiem pētījumiem, kuros tika izdarīts secinājums par to, ka nabadzība rada liktenīgu apli, no kura ir ārkārtīgi grūti izvairīties. Pēc būtības, cilvēku smadzenes ir pārslogotas ar nepieciešamību tikt galā ar daudzajām ārkārtas situācijām, ko izraisa deficīts. Tas ietekmē cilvēku spēju pieņemt kvalitatīvus lēmumus, un izraisa ilgstošu garīgu nogurumu.
Pat, ja ne obligāti nabadzībā, bet parāds var radīt nopietnas ilgtermiņa veselības problēmas, kā arī apdraudēt sabiedrisko progresu. Šī situācija būtu ārkārtīgi pazīstama Amerikā, kur studentu parādi bija rekordaugsti – 1,5 triljons dolāri, kas rada pamatīgu stresu valsts izglītības elitei.
Aptaujā, kas tika veikta pagājušajā gadā, trešdaļa no visiem studentiem norādīja, ka studiju kredīts ir galvenais viņu dzīves stresa avots.
Tas viss norāda uz to, ka nabadzība uz papīra ir daudz sarežģītāka, ne kā jūs domājat. To nav viegli izmērīt, un pavisam noteikti nav viegli no tās izvairīties. Nabadzība nepiedod, neatstāj vietu kļūdām vai riskiem. Pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuri dzīvo nabadzībā, ne vienmēr pietiek spēju un kompetences.
Vai jūs nomāc parādi?
avots: zmescience.com