Kāpēc vieni cilvēki mūsos izsauc nepatiku, bet citi liek smaidīt? Kāpēc ar pilnīgu svešinieku mēs pēkšņi jūtam ļoti stipru saikni?
Šo fenomenu mēģināja izskaidrot Ranija Najma Thought Catalog lappusēs:
“Es uzskatu, ka Dievs jūs saved kopā ar noteiktiem cilvēkiem, tāpēc, ka jums viņi ir vajadzīgi. Viņu uzdevums – dot jums svarīgu dzīves mācību.
Dievs virza jūsu sirdi pie konkrētā cilvēka. Jūs pieķeraties noteiktiem cilvēkiem vairāk, nekā citiem.
Atskatoties atpakaļ, es redzu, ka katrs cilvēks, ar kuru man bijusi stipra saite, man ir iemācījis ko svarīgu un viņam ir bijusi svarīga loma manā dzīvē. Ironija slēpjas tajā, ka vairums šo cilvēku ir bijuši tikai uz kādu laiku.
Viņu uzdevums bija parādīt man citu ceļu, un tad atstāt mani uz visiem laikiem.
Dievs sūta mums cilvēkus, pēc kuriem mēs tiecamies konkrētā dzīves posmā. Caur viņiem Dievs mums dod atbildes uz jautājumiem, kas mūs interesē. Kontaktējoties ar šiem cilvēkiem jūs kļūstiet labāks.
Viņš palīdz jums grūtībās, sūtot jūsu dzīvē cilvēkus, kas varēs izvilkt jūs no bezizejas.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
