Mēs visi atceramies Islandes nozīmīgo lomu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Tāpēc man ir patiesi liels prieks šodien satikt manu draugu Islandes prezidentu Gudni Jouhannesonu, kurš kā goda viesis ir ieradies ne tikai valsts vizītē, bet arī, lai piedalītos mūsu svinībās par godu mūsu valsts simtgadei.
Es pateicos Islandes prezidentam par viņa valsts neatsveramo atbalstu 1991. gada augustā, kad Latvija, Igaunija un Lietuva paziņoja par savas neatkarības atjaunošanu. Islande bija pirmā valsts pasaulē, kas atzina visu triju valstu neatkarību. Tas bija ļoti nozīmīgs solis, jo tas ietekmēja to, ka arī citas pasaules valstis turpināja visu triju Baltijas valstu atzīšanu.
Tāpēc mums šodien ir patiess gods svinēt Latvijas simtgadi, no kuras daļa mūsu valsts dzīves pagājusi okupācijā, bet tagad mēs esam brīva un neatkarīga valsts. Šī Islandes drosmīgā rīcība ir spilgts pierādījums tam, cik nozīmīgs var būt mazu valstu izšķirīgs lēmums svarīgos brīžos. Tas ir arī uzskatāms pozitīvs piemērs, ka mazas valstis var ietekmēt starptautiskos procesus. No tā mēs varam mācīties, jo bieži vien mēs Latvijā arī sakām: “Ko nu mēs varam izdarīt kā maza valsts?” Islande parādīja to, kā mazas valstis ietekmē procesus, tāpēc mums ir, no kā mācīties.
Lai arī attālums starp mūsu valstīm ir liels, mūs vieno līdzāspastāvēšana un sadarbība Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā dažādos formātos. Mūsu valstis ir partneres NATO un Eiropas ekonomiskajā zonā. Es gribētu atzīmēt sadarbību NATO ietvaros, jo drošības izaicinājumi Baltijai, Ziemeļvalstīm un Arktiskajam reģionam ir ļoti līdzīgi un cieši saistīti. Tāpēc, šodien tiekoties ar Islandes prezidentu, bijām vienisprātis, ka NATO Briseles samitā pieņemtie lēmumi par NATO Atlantijas pavēlniecības izveidi ir ļoti nozīmīgi, jo tie palīdzēs nodrošināt brīvu sabiedroto spēku pārvietošanu pāri Atlantijas okeānam. Liels paldies Islandei par tās līdzdalību NATO paplašinātajā klātbūtnē Baltijas reģionā, jo tā sniedz lielu ieguldījumu drošības stiprināšanā.
Vēlos pateikties Islandei par atbalstu, kas tiek īstenots ar Eiropas Ekonomiskās zonas finanšu instrumenta palīdzību. Tā ir iespēja realizēt labus projektus, kuros tiek iesaistīti ne tikai uzņēmēji no Latvijas un Islandes, bet arī pašvaldības un sabiedrības pārstāvji, lai šādus projektus realizētu. Tas ir liels ieguldījums mūsu divpusējo attiecību stiprināšanā.
Jāatzīst, ka abas puses augstu novērtē to, ka Islandē dzīvojošie un strādājošie mūsu tautieši dod lielu ieguldījumu gan Islandes, gan Latvijas ekonomikas stiprināšanā un veido arī personiskos kontaktus, tādejādi nostiprina mūsu valstu attiecības.
Noslēgumā vēlos apsveikt Islandi ar 100. gadadienu kopš suverenitātes iegūšanas 1918. gada 1. decembrī. Tas bija nozīmīgs solis Islandes ceļā uz pilnas neatkarības pasludināšanu 1944. gadā. Vissiltākie sveicieni no Latvijas tautas Islandes tautai šajos nozīmīgajos simtgades svētkos.
Prezidenta kungs, liels paldies par Jūsu vizīti tik nozīmīgajā laikā, kad Latvijas svin savas neatkarības simtgadi! Protams, esmu pārliecināts, ka mūsu sadarbība starp Latviju un Islandi stiprināsies ne tikai politiskajā līmenī, bet arī ekonomiskajā un savstarpējās cilvēku attiecībās.