Sanāksmes laikā E. Rinkēvičs pauda kategorisku nosodījumu par neseno ķīmisko ieroču lietošanu Solsberijā, Lielbritānijā. “Latvija kategoriski nosoda neseno nervu indes – ķīmiskā ieroča izmantošanu Lielbritānijā, kas bija vērsts pret Krievijas pilsoņiem Sergeju un Jūliju Skripaļiem.
Šis noziegums ir smags starptautisko normu un tiesību pārkāpums. Latvija pilnībā atbalsta partnerus Lielbritānijā, kā arī uzticas Lielbritānijas valdībai un tās ekspertu spējām veikt rūpīgu izmeklēšanu,” apliecināja ārlietu ministrs. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ES kopīgais paziņojums par notikumiem Solsberijā apliecina ES vienotību, un ir stingrs signāls, ka šāda veida noziegumi nevar palikt nesodīti.
ES ārlietu ministru darba brokastīs ar Ukrainas ārlietu ministru un Ārlietu padomes diskusijā par Ukrainu E. Rinkēvičs pozitīvi novērtēja Ukrainas valdības līdz šim paveikto, vienlaikus aicinot aktīvi turpināt iesāktās reformas. “Atzinīgi vērtējam līdzšinējos Ukrainas reformu centienus, taču šobrīd nozīmīga ir Ukrainas politiskā vēlme turpināt reformas un neapstāties pie paveiktā. Lai atjaunotu Ukrainas iedzīvotāju uzticību likuma varai, jāturpina tiesu sistēmas reforma. Tāpat jāstiprina jaunizveidotās pretkorupcijas institūcijas un jānodrošina to efektīva funkcionēšana,” uzsvēra ārlietu ministrs. E. Rinkēvičs arī pauda gandarījumu par 12. martā notikušo ES augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni vizīti Ukrainā, kas sūta skaidru signālu par ES stingro atbalstu un iesaisti.
Vienlaikus E. Rinkēvičs izteica nožēlu par progresa trūkumu Minskas vienošanās ieviešanā, aicinot ES turpināt atbalstu Ukrainai cīņā ar dezinformācijas kampaņām. “Diemžēl konflikts Ukrainā joprojām turpinās, un nav progresa Minskas vienošanās ieviešanā. Turpinās arī informācijas karadarbība un pret Ukrainu īstenotas dezinformācijas kampaņas. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai ES turpinātu apņemšanos veicināt neatkarīgu mediju vidi un žurnālistiku Ukrainā un citās ES austrumu kaimiņvalstīs,” atzīmēja ministrs. Runājot par iespējamo ANO miera uzturēšanas misijas nosūtīšanu uz Ukrainas austrumiem, E. Rinkēvičs uzsvēra, ka ir būtiski nodrošināt, lai misija veicinātu miermīlīgu konflikta atrisināšanu, nevis tā iesaldēšanu.
Tāpat ministrs pauda bažas par Krievijas uzņēmuma “Gazprom” atteikšanos pildīt Stokholmas Arbitrāžas tiesas lēmumu par dabasgāzes piegādēm Ukrainas uzņēmumam “Naftogaz”. “Atteikšanās respektēt Stokholmas Arbitrāžas tiesas lēmumu raisa bažas par “Gazprom” kā uzticama partnera kredibilitāti. Latvija uzskata, ka Ukrainai arī pēc 2019. gada jābūt nozīmīgam dabasgāzes tranzīta posmam uz Eiropu,” uzsvēra E. Rinkēvičs.
Informācijai:
Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī. Ārlietu padomi vada ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.