Plašs darba lauks Latvijai ir inovāciju jomā – lai valsts būtu konkurētspējīga, uzmanība jāpievērš privātā sektora, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu spējai un vēlmei investēt pētniecībā un attīstībā. Tam gan Latvijas uzņēmumiem būs nepieciešami ievērojami līdzekļi, norādīja Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kurš ar referātu par Latvijas attīstību uzstājās Latvijas Universitātes (LU) 76. starptautiskās zinātniskās konferences atklāšanas plenārsēdē.
V. Dombrovska referāta temats bija “Latvijas tautsaimniecības izaugsme simt gados: pieredze Latvijas un Eiropas nākotnei”. Referātā viņš pievērsās Latvijas tautsaimniecības attīstībai simt gados, lielāku uzmanību veltot tieši periodam pēc neatkarības atgūšanas, analizējot Latvijas krīzes pārvarēšanas pieredzi un tālāko izaugsmi, tajā skaitā eiro ieviešanu.
Jo īpaši referātā V. Dombrovskis izcēla, ka valsts un tās uzņēmumu konkurētspēja slēpjas inovācijās un uzņēmumu tehnoloģiskajā attīstībā, ar ko šobrīd Latvijai diemžēl nesokas: “Pašlaik uzņēmumu investīcijas pētniecībā un izstrādē ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā. Pozitīvi gan vērtējams fakts, ka pētniecības un inovācijas jomā ir uzsāktas reformas, kā arī zināms progress ir panākts arī pētniecības iestāžu konsolidācijā un privātā sektora inovācijas stimulu stiprināšanā.”
Tāpat V. Dombrovskis norādīja, ka mērķtiecīgi jāstrādā pie darba tirgus attīstības un cilvēkkapitāla stiprināšanas, kur svarīga ir gan darba tirgus pieprasījumam atbilstošu prasmju apgūšana profesionālajās skolās un augstskolās, gan mūžizglītības programmu attīstīšana. “Kvalificēta darbaspēka pieejamība uzņēmēju aptaujās aizvien vairāk iezīmējas kā ekonomisko aktivitāti bremzējošs faktors. Mūsu mērķim tuvākajā nākotnē jābūt spēcīgas vidusšķiras izveidei Latvijā.”
Referāta noslēgumā V. Dombrovskis pauda, ka Latvijas attīstība jāskata vienkopus ar globālo ekonomiku. “Runājot par Latvijas perspektīvām šādā nākotnes pasaulē, vēsture rāda, ka mums norobežošanās un protekcionisms nav bijis un nebūs izdevīgs. Latvijas ceļš uz labklājību iet caur turpmāku integrāciju globālajā ekonomikā, kā arī darba ražīguma un ekonomikas konkurētspējas kāpināšanu,” norādīja V. Dombrovskis, piebilstot, ka Latvijai aizvien straujāk jāvirzās prom no zemas pievienotās vērtības un lētā darbaspēka jomām
Tradicionāli LU zinātniskā konference veltīta Latvijas valsts “de iure” atzīšanas gadadienai. Šis gads konferencei nesis pozitīvas pārmaiņas – tās statuss tiek mainīts no nacionāla uz starptautiska līmeņa konferenci. “Latvijas simtgades konferencē gribam palūkoties uz to, kā LU zinātnieki, profesori, studenti un doktoranti ar savu ikdienas darbu ir rūpējušies par valsts vārda nešanu pasaulē un valsts starptautiskās konkurētspējas veicināšanu, kā arī uz viņu darbu, veidojot Latvijas ekonomiku, kultūru un sabiedrības dzīvi atbilstoši Universitātes devīzei – zinātnei un tēvzemei,” uzrunājot klātesošos sacīja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.
LU rektors norādīja, ka 76. starptautiskajā zinātniskajā konferencē piedalīsies 2500 dalībnieku un ikvienam būs iespēja noklausīties ap 1600 referātu vairāk nekā 100 konferences sekcijās. “Šis neapšaubāmi ir liels un Latvijā ļoti nozīmīgs zinātniskais pasākums,” uzsvēra I. Muižnieks.
Pēdējos gados LU konference ir kļuvusi par vietu, kur zinātnes sasniegumi tiek apspriesti gan ar uzņēmējiem un dažādu tautsaimniecības nozaru līderiem, gan ar zinātniekiem no dažādām ārvalstu zinātniskām institūcijām. Jau vairākus gadus konference pārsniedz nacionālās robežas, tāpēc turpmāk ir paredzēts vēl vairāk stiprināt LU konferences kā zināšanu pārneses platformas internacionalizāciju ar mērķi paaugstināt LU starptautisko konkurētspēju un veicināt zinātnisko izcilību.
Arī turpmāk LU konferenci plānots organizēt sekciju sēdēs pa zinātņu nozarēm un apakšnozarēm, piesaistot ārvalstu zinātniekus arī 12 prioritāro pētniecības tēmu sekciju darbā.
LU 76. starptautiskā zinātniskā konference norisinās no 2018. gada janvāra otrās puses līdz martam. Ikviens interesents aicināts to apmeklēt un piedalīties!
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitātes vairāk nekā 130 īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs, 21 institūtā un astoņās filiālēs reģionos strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.