Vai esi ievērojis, ka tavs kaķis dažreiz izbauda glāstīšanu, bet dažreiz strauji metas prom vai pat iekož? Varbūt iemesls nav kaķa kaprīzes, bet gan tas, ka tu viņu samīļo tā, kā patīk tev, nevis viņam.
Zinātne jau ilgu laiku ir pētījusi kaķu uzvedību, un ir kļuvis skaidrs, ka šiem dzīvniekiem ir stingri “pieskārienu etiķetes” noteikumi.
Noskaidrosim, kādas kļūdas pieļauj gandrīz visi pūkaino murrātāju saimnieki un kā pareizi samīļot kaķi, lai tas būtu laimīgs.
1. kļūda: es glaudīju savu kaķeni Soņu tur, kur viņai nepatika
Kad Soņa pirmo reizi ieradās mūsu mājās, es biju pārliecināta, ka kaķenītei ļoti patīk, ja viņu glauda visās ķermeņa vietās. Viņa murrāja, kad es pieskāros viņas mugurai, un, šķiet, neiebilda, kad pārbraucu ar roku pār viņas vēderu. Bet kādu dienu, kad nolēmu vēlreiz paieskāt Soņas vēderu, viņa pēkšņi satvēra manu plaukstu ar ķepām un iekoda.
Ne stipri, bet pietiekami jūtami, lai es saprastu: “Stop, kaut kas nav kārtībā.” Sāku meklēt skaidrojumu. Izrādās, ka kaķiem ir savi “pieskāriena noteikumi”. Zinātnieki, kas pēta kaķu uzvedību, jau sen ir atklājuši, ka šiem dzīvniekiem ir vietas, kurās glāsti ir patīkami, un vietas, kuras labāk neaiztikt.
Piemēram, lielākajai daļai kaķu patīk, ja glāsta pakakli, vaigus un ausu pamatnes – tieši tur atrodas dziedzeri, kas izdala feromonus. Bet par vēderu, ķepām un asti ir pavisam cits stāsts.
Lieta tāda, ka kaķi ir plēsēji, bet tajā pašā laikā viņi paši var kļūt par upuriem. Viņu vēders ir visneaizsargātākā ķermeņa daļa, un pat ja kaķis ļauj tam pieskarties, tas nenozīmē, ka viņam tas patīk. Drīzāk viņš to vienkārši iztur. Dabā, ja kāds nokļūst līdz vēderam, tas ir dzīvībai bīstami. Tāpēc pat vismīlīgākie mājas kaķi automātiski aizsargā šo savu ķermeņa zonu.
2. kļūda: Es pārāk enerģiski glaudīju Soņu
Agrāk domāju, ka jo enerģiskāk glāsti kaķi, jo vairāk tas dzīvniekam patīk. Es pārbraucu ar roku pār kaķeni, dažreiz pat viegli papliķējot viņai pa muguru. Bet tas bija dīvaini: sākumā viņa to pacieta, bet tad pēkšņi sāka raustīt asti, piecēlās un aizgāja, it kā es viņu kaitinātu.
Es domāju: varbūt kaut kas nav kārtībā? Izrādās, ka kaķi ir neticami jūtīgi radījumi. Viņu āda uztver mazākās vibrācijas, ūsas reaģē uz jebkuru pieskārienu, bet kažoks ir vesela maņu sistēma.
Atcerējos, cik ļoti man patīk, kad kāds paglauda man plecu. Ja pieskāriens ir maigs, tas ir patīkams un relaksējošs. Bet, ja sāk berzēt vai glaudīt, tas vairs nav glāsts, bet gan sava veida pārbaudījums. Tieši tāpat ir ar kaķiem!
3. kļūda: Glaudīju Soņu, kad viņa bija sliktā omā
Ikreiz, kad gribēju samīļot Soņu, es viņu vienkārši pacēlu un sāku glāstīt. Man likās, ka viņai jābūt laimīgai – galu galā es esmu viņas saimniece, es viņu mīlu! Taču reakcija nez kāpēc nebija tāda, kādu gaidīju. Reizēm Soņa sāka raustīties, bēga prom vai pat luncināja asti, šādi izrādot aizkaitinājumu.
Lasi vēl: Latvijā tiks izpildīta Vācijā aizsaulē devušās žurnālistes pēdējā vēlēšanās – zināmas detaļas
Es nesapratu, kas par lietu, līdz es uzzināju, ka kaķi nav tik vienkāršas būtnes. Viņi ne vienmēr ir gatavi saņemt glāstus, un pūkainīšiem pavisam noteikti nepatīk pieskārieni bez viņu piekrišanas. Atšķirībā no suņiem, kuriem vienmēr ir vajadzīga samīļošana, kaķi ir garastāvokļa radījumi. Viņi paši izlemj, kad vēlas kontaktēties un kad ne.
Viena no galvenajām pazīmēm, ka kaķis ir gatavs glāstiem, ir viņa paša iniciatīva. Ja Soņa pienāk man klāt, trinas pret manu roku, apsēžas man blakus un sāk murrāt, tā ir skaidra zīme, ka tagad varu viņu samīļot. Bet, ja viņa guļ un tikai vēro mani, bet nesper soļus man pretī, tad, visticamāk, viņai nav vēlēšanās saņemt glāstus.
Pēdējā un pati svarīgākā kļūda – lasiet tālāk
