Dažreiz mēs esam pārāk atklāti un dalāmies ar lietām, kas būtu labāk turēt noslēpumā.
Lai gan šķiet, ka nevainīgas atklāsmes nesīs tikai pozitīvas emocijas, patiesībā tās var radīt nevēlamas sekas. Ir svarīgi saprast, ka daži noslēpumi ir jāaizsargā, lai saglabātu personīgo un emocionālo drošību.
Dažkārt tas, ko mēs atklājam citiem, var tikt izmantots pret mums, radot sarežģījumus attiecībās un darba vidē. Šajā rakstā aplūkosim septiņas lietas, kuras vienmēr jāglabā noslēpumā, lai saglabātu savu mieru un kontroli pār dzīvi. Neaizmirstiet, ka pārdomāta klusēšana ir dažos gadījumos labāka izvēle nekā atklātība.
Pirmais
Pirmais, ko gudrie cilvēki iesaka turēt noslēpumā, ir jūsu nākotnes plāni un sapņi. Lai gan šie plāni var būt ļoti svarīgi un aizraujoši jums pašiem, labāk tos neatklāt pārāk agri. Bieži vien, kamēr idejas ir tikai uz papīra un vēl nav materializējušās, tās var būt nevainojami nevainojamas un pilnīgas tikai jūsu prātā.
Pat visizcilākie plāni var slēpt sevī vājās vietas, kuru pastāvēšanu neesat pat pamanījuši. Ja jūs dalāties ar šiem plāniem pirms to īstenošanas, tas var viegli radīt nevajadzīgas bažas, šaubas vai pat negatīvas reakcijas no apkārtējiem.
Tā vietā, lai riskētu ar savu ideju sabojāšanu, labāk nogaidiet, līdz tās sāk piepildīties, un tikai tad ļaujiet pasaulei redzēt to, ko esat sasnieguši. Tādējādi jūs pasargāsiet savu vīziju no nevajadzīgiem traucējumiem un saglabāsiet spēku īstenot to pilnīgā noslēpumā.
Otrais
Otrā lieta, par kuru gudrie cilvēki iesaka klusēt, ir jūsu labdarība un dāsnums. Mūsdienās patiesi labu darbu ir maz, un tāpēc šādas rīcības ir jāaizsargā un jāglabā cieņā.
Kad jūs palīdzat citiem, tas ir jāveic no sirds, nevis, lai iegūtu atzinību vai slavu. Labie darbi, ja tos regulāri slavē un izcel, var zaudēt savu īsto vērtību, jo tad tie pārvēršas par lepnuma izpausmi, nevis patiesu dāsnumu. Kad jūs uzsverat savus labos darbus, lepnība ātri var pārņemt jūsu prātu, atņemot jums visu patieso prieku no palīdzības citiem.
Šajā gadījumā klusēšana ir zelta atslēga, jo tas ļauj saglabāt tīru un patiesu labdarības būtību, nepievienojot tai nevajadzīgas jūtas vai egoismu. Tādējādi vislabāk ir vienkārši darīt labus darbus, nevis par tiem runāt.
Trešais
Trešais, par ko gudrie cilvēki iesaka klusēt, ir jūsu askētiskās dzīves izvēles. Nav nepieciešams pastāvīgi dalīties ar citiem par to, kā ierobežojat savu ēšanu, miegu, attiecības vai citas ikdienas paradumus.
Askēze – vai nu fiziskā, vai emocionālā līmenī – dod rezultātus tikai tad, ja tā ir iekšēji saskaņota un saskaņota ar jūsu emocionālo pasauli. Ja jūs pastāvīgi stāstāt citiem par saviem ierobežojumiem, tas var radīt nevajadzīgu spriedzi vai pat liekt apkārtējiem justies neērti.
Turklāt, ja šie ierobežojumi ir tikai ārējs mēģinājums uzlabot sevi, neņemot vērā jūsu iekšējo līdzsvaru, tie var nebūt efektīvi ilgtermiņā. Labāk ir piekopt askētismu klusībā un ļaut tā patiesajām priekšrocībām atklāties tikai caur jūsu darbībām, nevis vārdiem.
Ceturtais
Ceturtais, par ko gudrie cilvēki iesaka paklusēt, ir jūsu drosme un varonība. Dažreiz mēs tiekam izsistīti no līdzsvara gan ar iekšējiem, gan ārējiem pārbaudījumiem. Ārējie pārbaudījumi ir viegli pamanāmi, jo bieži vien cilvēki par tiem tiek atalgoti ar balvām un sabiedrības atzinību.
Taču iekšējie pārbaudījumi – tie, kas notiek mūsu prātā un sirdī – paliek nepamanīti un neatzīti, jo to izturēšana nav acīmredzama. Tāpēc, lai arī iekšēji jūs varat izjust lielu varonību un spēku, bieži vien labāk ir klusēt un neuzsvērt savus iekšējos izaicinājumus, jo tie ir tikai jums pašu zināmi.
Galu galā patiesais varonība un drosme nav tajā, lai to izklāstītu citiem, bet gan tajā, lai turpinātu cīnīties un izturēt, nesagaidot apbalvojumus vai slavu.
Šķir nākamo lapu, lai lasītu pārējos punktus
