Nākamo 10 līdz 14 dienu laikā Eiropā gaidāmas ļoti spēcīgas lietavas, kas, pēc sinoptiķu prognozēm, varētu būt līdz pat divreiz intensīvākas nekā tās, kas 2024. gada rudenī skāra Valensiju, Spānijā.
Šādas prognozes izriet no jaunākajiem Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (ECMWF) datiem, kas norāda uz ievērojamu nokrišņu apjomu un rada nopietnas bažas par iespējamiem plūdiem un citiem ekstremāliem laika apstākļiem.
ECMWF dati, kas iegūti piektdienas, 29. novembra, vakarā, liecina, ka reģionos no Itālijas līdz Balkāniem un Grieķijai tuvāko divu nedēļu laikā varētu izkrist no 500 līdz pat 1000 litriem nokrišņu uz kvadrātmetru. Šāds lietus apjoms varētu radīt nopietnus izaicinājumus vietējām infrastruktūrām un iedzīvotājiem.
Šāds nokrišņu apjoms var izraisīt vēsturiskus plūdus dienvidaustrumu Eiropā, kas radīs nopietnas sekas visā reģionā.
Sinoptiķi brīdina, ka šīs spēcīgās lietavas īpaši ietekmēs jau tā noslogotus reģionus, piemēram, Itālijas un Grieķijas piekrastes teritorijas.
Prognozes liecina par iespējamu transporta haosu, evakuācijas nepieciešamību, elektroenerģijas atslēgumiem un citām smagām sekām. Tūristiem tiek izteikts brīdinājums par iespējamiem ceļojumu traucējumiem vai pat pārtraukšanu šajās vietās.
Jungs norāda, ka dažos reģionos gaidāmais nokrišņu apjoms nākamo divu nedēļu laikā varētu sasniegt veselas gada nokrišņu normu. Šāda situācija var novest pie plašiem applūšanas gadījumiem un smagiem postījumiem infrastruktūrai.
Viņš arī piebilst, ka īpaši apdraudētas ir teritorijas, kur iepriekšējie lietus periodi jau ir radījuši piesātinātu augsni, palielinot applūšanas risku.
Šī dramatiskā prognoze seko pēc rudens vētrām Spānijā, kad oktobra beigās plūdi izpostīja plašas teritorijas no Malagas provinces līdz Valensijai, pārvēršot ielas par dubļu straumēm un radot nopietnas problēmas.
Lai gan šovasar Eiropa piedzīvoja ekstremālus karstus laikapstākļus, sinoptiķi brīdina, ka gaidāmā ziema varētu būt īpaši auksta un smaga, radot jaunus izaicinājumus visā reģionā.
2024. gada ziemas sākums būs 21. decembrī, kad Saule sasniegs savu zemāko pozīciju, kas iezīmēs astronomiskās ziemas sākumu pulksten 12:20 pēc Latvijas laika (09:20 UTC). Ziemas sezona ilgs līdz 20. martam, 2025. gadam, kad sāksies pavasara ekvinokcija.
Šajā dienā būs īsākais dienas gaišais laiks un garākā nakts, kuras ilgums būs attiecīgi 7 un 17 stundas. Pēc ziemas saulgriežiem dienas gaišais laiks pakāpeniski palielināsies.
Ciklu harmonija ir būtiska – katrs periods un katra stunda nes sev līdzi savas mācības un rezultātus. Ir svarīgi būt pateicīgiem par iespēju izdzīvot dažādus dzīves ciklus un novērtēt gan aktīvos, gan mierīgos mirkļus. Vēlme pēc iekšējā līdzsvara 21.-22. decembrī būs atslēga, lai sasniegtu harmoniju un prieku, kas ilgs nākamajam pusotra gada posmam.