Kādas būs šīs ziemas raksturiezīmes – vai tā būs maiga un silta, vai arī sagaidāms spēcīgs sals? Šis jautājums aizrauj daudzus.
Lietuvas klimatologs prognozē, ka novembris varētu vēl ļaut baudīt salīdzinoši siltus laikapstākļus, tomēr nevajadzētu izslēgt arī negaidītus dabas parādības.
Donatas Valiukas, Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienesta klimatologs, norāda, ka pastāv iespēja, ka gaidāmā ziema varētu ierindoties starp siltākajām pēdējo gadu laikā. Ziemas kļūst arvien maigākas – tā ir izteikta tendence.
Šī pārmaiņa ir tieši saistīta ar klimata izmaiņām, kuras visredzamāk izpaužas ziemas sezonā. Temperatūras paaugstinās, sniega sega veidojas retāk, un nokrišņi biežāk izpaužas kā lietus, nevis sniegs.
Tomēr precīzi paredzēt šīs ziemas laikapstākļus joprojām ir izaicinājums. Lietuva kā mazs reģions ir pakļauta mainīgām atmosfēras plūsmām, un prognozes ir atkarīgas no daudziem faktoriem, kas ietekmē šo sistēmu kustību un ilgumu.
Tikmēr profesors un etnologs Libertas Klimka iesaka vērīgāk sekot dabas un dzīvnieku uzvedībai, lai gūtu priekšstatu par gaidāmās ziemas raksturu.
Viņš uzsver, ka, novērojot, kā peles un skudras iekārto savas ligzdas vai cik biezas tauku rezerves uzkrājuši zaķi, var rasties iespaids par to, kādi laikapstākļi mūs sagaida. Šie dabas novērojumi bieži vien ir precīzi signāli par iespējamiem ziemas apstākļiem.
Etnologs prognozē, ka šī ziema būs īpaši nepastāvīga, ar krasām laikapstākļu maiņām. Viņš norāda, ka dažādas dabas zīmes liecina par kontrastainu ziemu, kas varētu būt ievērojami atšķirīga no ierastās.
Debesis lielākoties klās mākoņi, un vietām iespējami nelieli nokrišņi, pārsvarā sniega formā. Svētdien gan prognozē intensīvāku snigšanu, kas var mijoties ar lietu. Uz ceļiem iespējama apledojuma veidošanās, radot bīstamus un slidīgus braukšanas apstākļus.
Mērens dienvidaustrumu vējš saglabāsies, un gaisa temperatūra gan dienā, gan naktī būs robežās no -4 līdz +4 grādiem.
Nākamās nedēļas sākumā laika apstākļi joprojām būs mainīgi – ik pa laikam sagaidāmi nokrišņi lietus un sniega veidā, kā arī migla. Tomēr būtiskas temperatūras svārstības netiek prognozētas.
Decembrī prognozēts, ka gaisa temperatūra pārsniegs klimatisko normu, bet nokrišņu daudzums, iespējams, būs lielāks nekā ierasts šajā mēnesī.
Saskaņā ar ECMWF datiem arī pārējā ziemas periodā – janvārī un februārī – vidējā gaisa temperatūra saglabāsies virs normas. Tomēr nokrišņu prognozes paliek neskaidras, un nav novērojama konkrēta tendence.
Ziemas sezonā 2024.–2025. gadā lielākās temperatūras novirzes no normas Eiropā sagaidāmas Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijas ziemeļu reģionos, liecina prognozes.
Ziemeļeiropā tuvākajos mēnešos iespējams nokrišņu apjoms virs ierastā, kamēr Dienvideiropā prognozē mazāk nokrišņu nekā parasti.
Latvijā šogad tikai janvāris bijis aukstāks par klimatisko normu, savukārt pārējie mēneši izcēlušies ar ievērojami augstāku temperatūru. Septembris pat kļuva par vissiltāko rudens mēnesi kopš novērojumu sākuma.
Šogad Latvijā gada vidējā gaisa temperatūra varētu sasniegt +8,4 grādus, kas būtu otrs augstākais rādītājs vēsturē pēc 2020. gada. Līdz šim kopējais nokrišņu daudzums valstī ir nedaudz mazāks par ilggadējo vidējo rādītāju.