Kondensācija uz logiem ir parādība, kas var radīt daudz nepatikšanu. Tas ne tikai bojā izskatu, bet arī norāda uz iespējamām problēmām ar mikroklimatu mājā.
Mitrums, kas uzkrājas ārpusē vai dubultstikla loga iekšpusē, var izraisīt tā siltumizolācijas īpašību pasliktināšanos, pelējuma vai sēnītes augšanu, kas nelabvēlīgi ietekmē veselību.
Ir svarīgi atcerēties, ka kondensāts nav tikai kosmētisks defekts, bet gan signāls par iespējamām problēmām, kam jāpievērš uzmanība.
Kondensācijas cēloņi
Lai veiksmīgi cīnītos ar kondensāciju, noskaidrosim, kas to izraisa. Ir seši galvenie faktori, kas ietekmē logu “miglošanos”.
Faktors Nr. 1. Pārmērīgs mitrums gaisā
Mitruma pārpalikumu var radīt dažādi avoti. Ikdienas darbības var ievērojami paaugstināt mitruma līmeni mājoklī: sākot ar ēdiena gatavošanu un mazgāšanu un beidzot ar vienkāršu elpošanu. Ja ventilācija nav pietiekami efektīva, liekais mitrums kondensāta veidā sāk nosēsties uz logiem.
Faktors Nr. 2. Temperatūras svārstības
Kad siltais gaiss telpā saskaras ar aukstu loga virsmu, atdziestot, tas kondensējas uz stikla virsmas mazu pilienu veidā. Īpaši izteikti tas izpaužas ziemā, kad temperatūras starpība starp māju un ielu kļūst maksimāla.
Faktors #3. Nepietiekama ventilācija
Ja telpā ir slikta ventilācija, jo īpaši telpās ar augstu mitruma līmeni, piemēram, virtuvē vai vannas istabā, mitrums lēnām uzkrājas un kondensējas uz stikliem. Lai to novērstu, ir svarīgi regulāri vēdināt telpas un izmantot efektīvus tvaika nosūcējus.
4. faktors. Klimata ietekme
Būtiska nozīme ir arī klimatiskajiem apstākļiem. Reģionos ar augstu mitruma līmeni un biežiem nokrišņiem ievērojami palielinās kondensāta veidošanās risks.
Lasi vēl: Ideāla Boloņas mērces recepte – Itālijas kulinārijas akadēmija atklāj galveno sastāvdaļu
Ziemā, kad temperatūra strauji pazeminās un mitrums saglabājas augsts, kondensācija nebūs tālu.
Šķir otru lapu, lai lasītu turpinājumu…