Foto: Pixabay
Pagājušajā gadā milzīgie krūmi izveidoja pumpurus zirņa lielumā. Ko tik nebiju mēģinājis – gan dārgus mēslojumus, gan tautas līdzekļus. Rezultāts – nekāds. Taču viens nejaušs sarunu brīdis ar pieredzējušu puķkopi visu izmainīja…
Kad problēma kļūst acīmredzama. Pumpuru nīkuļošana peonijām ir bieža problēma dārzkopībā. Galvenā kļūda – nepārdomāta kompleksā mēslojuma lietošana, kas izjauc barības vielu līdzsvaru augsnē. Gadu gaitā esmu izmēģinājis daudzus līdzekļus. Esmu iztērējis daudz līdzekļu uz slavētiem preparātiem. Efekts – īslaicīgs vai pilnīgi nekāds.
Īpaši grūti ir vērot, kā ziedi kļūst arvien sīkāki uz šķietami veseliem krūmiem. Zaļumi sulīgi, stublāji stipri, bet pumpuri knapi sasniedz 2 centimetrus. Uz pirkto mēslojumu iztērēju ievērojamu summu. Rezultāts – vilšanās. Vērojot augus, pamanīju likumsakarību. Pēc katras kompleksā mēslojuma lietošanas peonijas it kā atdzīvojās, bet pumpuri kļuva vēl sīkāki. Vajadzēja atrast citu risinājumu.
Foto: Pixabay
Kā savlaicīgi atpazīt problēmu
Rūpīgi novērojot savus augus, izcēlu vairākas skaidras tuvojošās problēmas pazīmes. Agrīns signāls rīcībai – pumpuru veidošanās kavēšanās par 7–10 dienām no ierastā termiņa un to izmēra pakāpeniska samazināšanās ar katru gadu. Bieži vien mēs šīs pārmaiņas nepamanām, un krīzi ievērojam tikai tad, kad jau ir par vēlu ko mainīt.
Izplatīta kļūda – slāpekļa mēslojuma lietošana pie pirmajām nīkuļošanas pazīmēm. Tas veicina pārmērīgu lapu augšanu, bet ziedi kļūst vēl sīkāki. Es pats ar to saskāros savā dārzā, kad lietoju mēslojumu ar augstu slāpekļa saturu – krūmi saauga kupli, bet pumpuri nepārsniedza 1.5 cm.
Svarīgs faktors ir augsnes skābums. Pie pH zem 5.5 vai virs 7.0 augi slikti uzņem barības vielas. Skābumu var pārbaudīt ar indikatora papīru. Optimālais rādītājs peonijām – pH 6.0–6.5. Vēl viena pazīme – augsnes sablīvēšanās ap krūmu. Sakņu sistēmai trūkst gaisa un barības. Risinājums – rušināšana, taču tas ir tikai pagaidu risinājums.
Daudzi palielina laistīšanu – tā ir kļūda. Pārlaistīšana izraisa sakņu puvi un situāciju pasliktina. Optimālais režīms – mērens laistījums reizi 7 dienās, ja nav lietus. Pēc daudziem mēģinājumiem kļuva skaidrs – nepieciešama cita pieeja augu barošanai. Tikšanās ar pieredzējušu puķkopi palīdzēja atrast vienkāršu risinājumu.
Foto: Pixabay
Atrastais risinājums
No nīkuļošanas aizsargāju savas kuplās peonijas ar vienkāršu šķīdumu, ko ieteica pieredzējis puķkopis. Šķīduma pamatā ir sinepju pulveris, kas satur optimālu sēra, kālija un mikroelementu daudzumu, kas veicina lielu pumpuru veidošanos.
Šķīdumu pagatavot ir viegli. Spainī iepildu nostādinātu ūdeni istabas temperatūrā, pieberu apmēram pusi glāzes sinepju pulvera, samaisu. Pievienoju divas pilnas saujas izsijātu krāsns pelnu. Šķīdumu nostādinu 8 stundas, noteikti izkāšot. Izmantoju tikai tīru sinepju pulveri bez piedevām.
Darbības princips balstās uz sabalansēto sinepju sastāvu. Sērs uzlabo barības vielu uzsūkšanos, kālijs – atbild par pumpuru veidošanu. Pelni bagātina maisījumu ar fosforu. Pirmās izmaiņas redzamas pēc 21–25 dienām.
Svarīgi ievērot mēslošanas grafiku
Pirmo mēslošanu veicu, kad pumpuri sasniedz 1–1.5 cm. Otro – pēc 10 dienām. Trešo – vēl pēc 8–10 dienām. Vairāk par trim reizēm sezonā nemēsloju – tas var kaitēt augiem. Šķīdumu lietoju tikai vakaros, 2–3 stundas pirms saulrieta. Pie katra pieauguša krūma leju 1.5 litrus šķīduma, iepriekš augsni uzrušinot. Jaunie augi līdz trīs gadu vecumam šo mēslojumu nepanes.
Foto: Pixabay
Pareiza mēslojuma lietošana
Kuplās peonijas pasargāju no nīkuļošanas ar vienkāršu šķīdumu, taču rezultāts ļoti atkarīgs no pareizas lietošanas. Galvenais noteikums – augsnei jābūt siltai, vismaz 12–15 grādiem, citādi šķīdums nedarbosies. Secīgi – vispirms ar kapli uzrušinu zemi ap krūmu. Tad veidoju apļveida vagas – tādas kā nelielus grāvīšus ap krūmu, apmēram pusmetra attālumā no stublājiem. Tajās vienmērīgi leju šķīdumu no lejkannas. Pēc tam apberu ar kūtsmēsliem.
Bieža kļūda – liet šķīdumu tieši uz lapām. Tā nedrīkst – lapas apdegs, bet labuma nebūs. Vēl sliktāk. Labāk mazāk nekā vairāk. Karstumā mēslojumu nelietoju – tas ir bezjēdzīgi. Gaidu apmākušos dienu vai vakaru, kad saule vairs nespīd. Ja dienā ir virs 25 grādiem – pārceļu uz citu dienu.
Lasi vēl: 10 kļūdas dārza veidošanā, kas ar laiku izmaksās daudz līdzekļu un pacietības
Pēc pirmās mēslošanas gaidu nedēļu, tad atkal uzrušinu zemi – tā šķīdums labāk iedarbojas. Trīs nedēļas pēc pēdējās mēslošanas uzberu kūtsmēslu kārtu trīs pirkstu biezumā – tas saglabā mitrumu. Jau pēc trim nedēļām redzu, kā pumpuri piebriest. Ziedi kļūst lielāki, turas ilgāk. Īpaši redzams uz vecajiem krūmiem – pumpuri kļūst pusotru reizi lielāki.
Foto: Pixabay
Kā ilgstoši saglabāt rezultātu
Kuplās peonijas pasargāju no nīkuļošanas ar vienkāršu šķīdumu un katru sezonu metodi pilnveidoju. Atradis veidu, kā paildzināt efektu – augsni sagatavoju jau rudenī un sākumā strādāju ar krūmiem agri pavasarī, tiklīdz nokūst sniegs. Septembra beigās izberu pelnus pa dārzu – ap pusspaini uz vienu simts kvadrātmetriem. Tas veido barības rezervi nākamajam gadam. Pavasarī, kad zeme apžuvusi, ar kapli uzrušinu un uzberu kūtsmēslus trīs pirkstu biezumā.
Pamanīju, ka šķīdums darbojas labāk, ja to lieto pamīšus ar zāļu uzlējumu. Pus bļodu piebāžu ar nātrēm, apleju ar ūdeni, pēc nedēļas atšķaidu – spainī ūdens leju litru uzlējuma. Ar šo maisījumu apleju starp galvenajām mēslošanas reizēm.
Rezultātā iegūstu: Pumpuri izaug līdz 4–5 cm. Ziedēšana ilgst par nedēļu ilgāk. Stublāji stāv stingri. Ziedi ir košāki nekā parasti. Krūmi labāk panes karstumu
Pēdējo divu gadu laikā pārbaudīju šo metodi uz dažādām šķirnēm. Īpaši labi reaģē vecie krūmi, kuri jau gadiem ziedēja sīkiem ziediem. Pēc šādas aprūpes tie it kā atjaunojas.
Ņemiet vērā laikapstākļus. Lietainā vasarā šķīdumam pievienoju vēl pāris saujas sinepju. Sausumā taisu to vājāku, bet biežāk laistu ar parastu ūdeni. Katrs gads ir citāds – jāpielāgojas. Paldies par uzmanību! Ceru, ka mans pieredzes stāsts palīdzēs izaudzēt lielas un skaistas peonijas.
