Izgājām ārā un sapratām, ātrāk būs aizbraukt ar taksi līdz Stradiņu uzņemšanai.
Ļoti ātri atbrauca BalticTaxi taksometre (vārdu aizmirsu bet uzvārds Mēnese), ļoti lielisks cilvēks. Arī bija satraukta kopā ar mums, brauca cik vien ātri varēja. Mēģināja novērst mūsu domas no sāpēm un situācijas. Varētu teikt – vienīgais pieklājīgais, labsirdīgais cilvēks ko satikām šodien.
Nonākuši Stradiņu teretorijā no otras puses, meklējam uzņemšanu.Uzņemšanas nodaļa tādā vietā kur nevar pamanīt. No sākuma iegājām 32.korpusā pa trepēm ne pa rampu.(jo domājām, ka tas ir tikai med. transportam). Pie lifta sēž divi pensionāri (darbinieki). Prasam kur ir uzņemšana. Atbild:”Nospiežiet to podziņu un tur būs uzņemšana”. Protams atvērās durvis un tā bija uzņemšana bet jau reģistrētajiem pacientiem ar sistēmām utt. Uz mums ļoti augstā tonī māsiņa :”Kas noticis?” Kā jūs tikāt te iekšā?” Bet viņai jau nebija interese cik ļoti nopietni izskatijās kolēģe jo sāpēs locijās. Izraidija mūs ārā no nodaļas un norādija ar pirkstu kur iet un “klibojām” uz rampu. Kur vel vajadzeja paņemt numuriņu un gaidīt rindā, kamēr mūs pieņems.
Kopumā stāsta morāle – kas notiek ar mūsu valsti? Kamēr cilvēks saņems kādu palīdzību – aizies pie Dieviem. Patiesībā drausmīga atieksme! Mēs katrs esam cilvēks un tapēc sagaidām kaut mazliet cilvēcisku atieksmi.
avots: Facebook