Tagad visā planētā milzīgos daudzumos tiek izcirsti meži, bet ekoloģija šajā ziņā ceļ trauksmi. Koki cilvēkiem ir ļoti svarīgi. Bet dažreiz ir svarīgs arī viens atsevišķs koks.
Kāds večuks no Redondo bīčas Kalifornijā uzzināja, ka pilsētas vara taisās nocirst koku, kas jau aptuveni 30 gadus ir audzis pie viņa mājas. Viņš bija norūpējies un nikns: kāpēc gan jānocērt tāds skaists un vesels koks?
Večuks ilgi domāja, kā gan var atbildēt vietējai varai, un visbeidzot uzrakstīja atklātu vēstuli pilsētas mēram, kurā viņš pilnībā atklāja savu plānu. Un, protams, šī vēstule nesa viņam panākumus, vismaz sociālajos tīklos.
Labdien, cienītais mērs!
Es strādāju par arboristu. Un tas nozīmē, ka ļoti smalki zinu, kā audzēt un kopt kokus. Un tos ļoti mīlu, tieši tos uzskatu par visskaistākajām un varenākajām dzīvajām radībām uz planētas.
Es jums rakstu, lai pastāstītu nāves, dzīves un atriebības stāstu. Viss sākās ar to, ka šajā dienā pirms trīs gadiem pēc jūsu pavēles pilsētas dome iznīcināja manu piparu koku, Klaidu.
Viņa saknes nokļuva zem trotuāra, bet pilsēta to pamanīja un piesprieda tam nāves spriedumu. Bet bez tā visa man vēl lika arī samaksāt par zaudējumu nodarīšanu pilsētas īpašumam un koka nociršanu.
Es ļoti mīlēju Klaidu. Kad es viņu stādīju, es zināju, ka viņš nodzīvos ilgāk par mani, un šī doma man bija kaut kas īpašs. Es sagatavoju augsni, uzstādīju speciālu atbalstu, kad viņš vēl bija jauns, un skatījos, kā viņš aug. Līdz ar vecumu, Klaids kļuva par stipru un varenu koku ar kuplu lapotni. Bet jūs nolēmāt viņu nogalināt.
Mēr Sīv Aspel, tu nogalināji manu bērnu. Bet Klaids tiks atriebts.
Šķir nākošo lapu un lasi turpinājumu
