Šis ir pilnīgi patiess stāsts. Tas atgadījās un joprojām turpinās ar vienu manu paziņu. Viņš dzīvo laukos. Viņiem ir palikusi dzīva viena attāla radiniece, kura ir akla, veca tantiņa, un viņi ir vienīgie, kas var par viņu parūpēties.
Viņi nolēma nevest tantiņu uz pansionātu, bet atvest pie sevis. Pārģērba viņu halātiņā, pie sienas istabā pielika paklāju ar aļņiem, lai gan viņa īsti neredz, bet lai jau stāv!
Viņa sēž un ik pa laikam gvelž visvisādas muļķības, bet viņi tikai apkopj tantiņu.
Kādu reizi viņa savā spalgajā balsī teica: “Šķūnī zaglis ielīdis!” Tēvs smejoties nolēma aiziet un pārbaudīt. Tāda sagadīšanās, bet šķūnī tiešām bija zaglis – piedzēries kaimiņš kartupeļus zaga.
Pēc tam viņa atkal savā spalgajā balstiņā teica: “Nelaid dēlu uz pilsētu, cietīs avārijā!”
Viņi ir ļoti ticīgi cilvēki, tādēļ arī nelaida. Pēkšņi gadījās, ka vīrietis cieta avārijā. Ja līdzi būtu bijis dēls, tiktu nosists uz līdzenas vietas. Pēc kāda laika tantiņa lūdza, lai nopērkot loterijas biļetes. Neatlaidīgi lūdza, citādi mieru nelika.
Ģimenes galva aizbrauca un nopirka. Viņi laimēja apmēram septiņus tūkstošus eiro. Konkrētu ciparu nesauca, bet teica, ka esot gana.
Vecajai tantiņai nopirka jaunas čībiņas, halātu, jaunu gultas veļu utt. Viņai sāka gatavot, nest visādus gardumus. Viņiem līdz šim jau nebija nekā žēl, bet tagad vecā tantiņa viņiem atnesa vēl lielāku veiksmi.
Lūk, kāds stāsts!