Ziemas dārzeņu dārza rakšanas trūkumi
Augsnes noplicināšana
Rakšana izjauc augsnes dabisko struktūru, kas var negatīvi ietekmēt tās auglību. Noderīgie mikroorganismi un sliekas, kam ir svarīga loma humusa veidošanā, ziemā ir mazāk aktīvi, un var tikt izjaukts to dabiskais līdzsvars. Tāpēc pavasarī augsne var būt mazāk bagāta ar barības vielām, un augiem var būt nepieciešams vairāk mēslojuma.
Augsnes erozijas risks
Pārmērīgi izrakta augsne kļūst jutīgāka pret atmosfēras iedarbību. Ja ziemā bieži atkušņi vai lietus, augsnes virskārta var erodēt, un spēcīgs vējš var aiznest vērtīgās daļiņas. Tā rezultātā pakāpeniski zūd humusa saturs, kas samazina vietas auglību. Šis risks ir īpaši aktuāls nogāzēs un vietās ar smilšainām augsnēm.
Smaga fiziska slodze
Zemes rakšana ziemā ir daudz grūtāka nekā siltajā sezonā. Ja zeme jau ir sasalusi, rakšana ar lāpstu kļūst gandrīz neiespējama un ir jāgaida īss atkusnis. Turklāt aukstais laiks palielina ķermeņa slodzi, un liels mitrums un sniegs var radīt papildu grūtības.
Alternatīvi veidi, kā sagatavot augsni ziemā
Ja nevēlaties pārrakt augsni, ir citas metodes, kas palīdzēs uzlabot tās struktūru un auglību. Viens no efektīvākajiem veidiem ir mulčēšana – augsnes pārklājums ar salmiem, nokritušām lapām, humusu vai citiem organiskiem materiāliem. Tas pasargā augsni no izžūšanas, barības vielu izskalošanās un garozas veidošanās.
Vēl viena metode ir sēt siderātus, piemēram, sinepes, lupīnu vai facēliju. Šie augi palīdz uzlabot augsnes struktūru, bagātina augsni ar slāpekli un novērš nezāļu augšanu. Tos var atstāt zemes gabalā līdz pavasarim un pēc tam vienkārši iestrādāt augsnē, bagātinot to ar organiskajām vielām.
Var izmantot arī bioloģiskos preparātus, kas satur noderīgus mikroorganismus. Tie palīdz dabiski sadalīties augu atliekām, stimulē humusa veidošanos un uzlabo augsnes mikrofloru.
