Turpmāk bankām būs pienākums informēt Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par klientu veiktajām skaidras naudas iemaksām, ja tās pārsniegs noteikto slieksni.
Šāds regulējums tiek ieviests ar mērķi uzlabot finanšu darījumu caurskatāmību un pastiprināt pasākumus pret nodokļu nemaksāšanas riskiem.
No nākamā gada bankām būs jāziņo par klientiem, kuri savos kontos veic lielas skaidras naudas iemaksas. Fiziskām personām šis apjoms noteikts 7000 eiro apmērā — ja 2024. gada laikā iemaksu kopsumma sasniegs vai pārsniegs šo summu, VID par to saņems attiecīgu informāciju.
Šīs izmaiņas ietilpst nākamā gada valsts budžeta grozījumos un paredz korekcijas arī Likumā par nodokļiem un nodevām. Valdība tās apstiprināja otrdien, un grozījumi tiks iekļauti budžeta paketē, kurai vēl nepieciešams Saeimas galīgais apstiprinājums.
Pašlaik spēkā esošie noteikumi paredz, ka bankām jāziņo VID par Latvijas rezidentiem, kuru kontu kopējais apgrozījums (debetu un kredītu summā)
Vienā kredītiestādē vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja sistēmā pārsniedz 15 000 eiro gadā.
Jaunās izmaiņas papildina esošo regulējumu, paredzot, ka bankām būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informācija arī par klientiem, kuru skaidras naudas iemaksas maksājumu kontā gada laikā pārsniegs 7000 eiro. Tāpat noteikts, ka ziņojumi par 2024. gada darījumiem jāiesniedz VID līdz 2025. gada 1. maijam.
Papildu prasība attiecināta arī uz tirgotājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro.
Šiem uzņēmumiem būs pienākums nodrošināt iespēju pieņemt maksājumus bezskaidrā naudā visos darījumos.
Šis regulējums skars gadījumus, kad nodokļu maksātāja vai tā struktūrvienības apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedzis 50 000 eiro, un darījumi veikti vietās, kas nav deklarētas kā uzņēmuma juridiskā adrese vai struktūrvienības galvenā atrašanās vieta.
Šādi pasākumi ieviesti, lai nodrošinātu patērētājiem modernākas un ērtākas norēķinu iespējas, veicinātu bezskaidrās naudas lietošanu un samazinātu skaidras naudas apriti ekonomikā.
Taču tas vēl nav viss! Iedzīvotājiem ir jāņem vērā arī citas būtiskas pārmaiņas, kuras tiks ieviestas līdz ar šo regulējumu.
Jaunais regulējums paredz, ka nodokļu maksātājiem būs pienākums nodrošināt iespēju klientiem norēķināties bezskaidrā naudā par sniegtajiem pakalpojumiem vai veiktiem mazumtirdzniecības darījumiem konkrētās vietās, struktūrvienībās vai tirdzniecības automātos. Šī prasība stāsies spēkā 2025. gada 1. aprīlī un ir daļa no pasākumiem, kas vērsti uz bezskaidrās naudas izmantošanas veicināšanu, kā arī finanšu darījumu uzraudzības un pārskatāmības uzlabošanu.
Šīs izmaiņas izriet no grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kurus valdība apstiprināja 10. oktobra ārkārtas sēdē.
Pašreizējā sistēma neprasa atsevišķi norādīt, kādā formā tiek veikta algas izmaksa, taču nākotnē šāda informācija būs jāsniedz, lai uzlabotu nodokļu uzraudzību un mazinātu iespējas izvairīties no to nomaksas.
Pašlaik Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir grūti iegūt precīzu informāciju par darba devējiem, kuri izmaksā algas skaidrā naudā, kā arī par darbinieku skaitu un viņu saņemto algu apmēriem. Šīs grūtības rodas, jo līdz šim nodokļu deklarācijās un paziņojumos nebija noteikts pienākums norādīt šādu informāciju.
Labklājības ministrija (LM) norāda, ka skaidras naudas izmantošana bieži saistīta ar ēnu ekonomikas aktivitātēm, jo tā ļauj vieglāk slēpt nelikumīgas vai nereģistrētas darbības. Tādēļ ir svarīgi veicināt bezskaidrās naudas lietošanu, kas nodrošina lielāku darījumu caurskatāmību un atvieglo uzraudzību.
Plānotie grozījumi paredz palielināt bezskaidrās naudas izmantošanu, kas uzlabos naudas plūsmas pārskatāmību. Tas ļaus efektīvāk izmantot automatizētas uzraudzības sistēmas un mazinās administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan uzraudzības iestādēm. Šo pasākumu mērķis ir veicināt caurspīdīgāku un likumīgāku ekonomikas darbību.