Kad ārsts paziņoja, ka Atifa kļūst par māti, viņa bija pārsteigta. Sieviete saka, ka viņa pateicās Dievam par iespēju kļūt par māti. Viņa zināja, ka viņa saskarsies ar grūtībām, taču viņa neko nenožēlos.
Mans vīrs nebija laimīgs. Viņš baidījās, ka viņa sieva neizdzīvos dzemdībās. Rūpes par mazu bērnu prasa lielu spēku un veselību. Bērns neiederas viņu dzīvē. Jā, viņš domāja tā, bet palika rūpīgs un gādīgs vīrs līdz pašai dzimšanai.
Piedzima viņu meita. Tēvs nespēja izturēt pirmo pārbaudījumu. Jaundzimušais bieži raudāja, tādēļ vīrs aizgāja no ģimenes, jo viņš nespēja pierast pie tādas dzīves.
Viņš paskaidro savu rīcību ar to, ka 68 gadu vecumā viņam vajag mieru, klusumu un vairāk atpūtas. Mana sieva tik ilgi sapņoja par bērnu. Notika brīnums. Viņš ir pārliecināts, ka Atifa ir laimīga māte.
Kāpēc bērnam nebūs tēva uzvārds, vīrs par to klusē. Sieviete bija briesmīgā situācijā: bez darba, naudas un vīra. Tikai ar bērnu.
