Kad mans dēls aizvainoja savu māti, viņš mācījās vien 5. klasē. Sieva sāka raudāt. Es tajā brīdī tikai noklusēju. Taču pēc nedēļas nolēmu ar dēlu tomēr aprunāties.
Es pasaucu viņu līdzi uz parku un mēs sākām runāties.
“Dēls, man ar tevi nopietni jāparunā. Saproti, es kādreiz satiku meiteni, kurai es apsolīju, ka mīlēšu viņu un pasargāšu no visa un visiem. Tā ir tava mamma. Taču pirms nedēļas mans mīļais dēls viņu aizvainoja. Kā man ar viņu rīkoties?”
Dēls padomāja un teica:
“Nosodi mani.”
“Varbūt rīkosimies mazliet citādi. Mūsu ģimenē tagad ir divi vīrieši. Varbūt mēs varam kopā mīlēt un sargāt mūsu mammu. Tad mēs nevienam nekad neko neteiksim par šo sarunu.”
Dēls piekrita, mēs ļoti spēcīgi samīļojām viens otru. Šī saruna kļuva par lielisku pamatu mana un dēla attiecībās, kas palīdzēs viņam kaut kad dzīvē veiksmīgi veidot arī savu ģimeni.