Viena no galvenajām pazīmēm, ka burkāni ir gatavi novākšanai, ir to lapu stāvoklis. Ja lapas sāk dzeltēt, īpaši tās, kas atrodas tuvāk zemes virsmai, tas norāda uz to, ka burkāni ir sasnieguši pilnbriedu.
Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka nedrīkst gaidīt, kamēr visas lapas kļūst dzeltenas, jo tas var nozīmēt, ka burkāni ir pārauguši, kas var ietekmēt to garšu un tekstūru.
Ir jāņem vērā arī tas, ka pārāk ilgi palikuši zemē, burkāni var kļūt cieti, zaudēt savu saldumu un pat sākt plaisāt. Tas var ievērojami samazināt to kvalitāti un uzglabāšanas ilgumu.
Tādēļ, tiklīdz tiek pamanītas pirmās dzelteno lapu pazīmes, ir ieteicams sākt burkānu novākšanu.
Burkānu uzglabāšanas noteikumi
Lai burkāni saglabātu savu svaigumu un uzturvērtību pēc ražas novākšanas, ir svarīgi ievērot noteiktus uzglabāšanas noteikumus.
Pēc burkānu novākšanas tie rūpīgi jātīra no augsnes, noņemot visu atlikušo zemi, lai novērstu iespējamu pelējuma veidošanos uzglabāšanas laikā.
Burkāni ir jāžāvē svaigā gaisā, ēnainā vietā, lai iztvaikotu liekais mitrums.
Lasi vēl: Atnesu no dārza kabačus, tomātus un sieru nopirku tirgū… Tik gardu uzkodu kūku nebiju ēdusi!
Uzglabāšanai vispiemērotākā ir vēsa vieta ar labi regulētu temperatūru. Ideāli ir 0–4 grādu temperatūra, kas nodrošina, ka burkāni nezaudē savu kraukšķīgumu un nepārvēršas par mīkstiem un bezgaršīgiem dārzeņiem.
Pieliekamais vai vēss pagrabs ir vislabākā vieta burkānu uzglabāšanai, jo tur iespējams nodrošināt nepieciešamo temperatūras un mitruma līdzsvaru.
Lai saglabātu burkānu svaigumu ilgāk, ir ieteicams tos uzglabāt mitrās smiltīs vai zāģu skaidās. Šāda metode palīdz uzturēt optimālu mitruma līmeni un novērš sakņu izžūšanu.
Burkāni tiek rūpīgi novietoti kastēs un apbērti ar smiltīm vai zāģu skaidām, kas uztur tos svaigus un kraukšķīgus visu ziemu.
Regulāra burkānu pārbaude uzglabāšanas laikā ir vēl viens svarīgs aspekts, kas palīdzēs novērst bojājumu izplatīšanos.
Jebkuras bojātas vai sabojātas saknes ir nekavējoties jāizmet, lai tās nekaitētu pārējai ražai.