Marija laipni izturējās pret viņu – tāpat, kā viņa darītu ar jebkuru citu viesi. Stādījusies priekšā, viņa pieņēma pasūtījumu un atnesa ēdienu. Gan viesi, gan arī citi restorāna darbinieki pārsteigti vēroja notiekošo. Menedžeris atgādināja Marijai, ka, ja viesim nebūs naudas, viņai nāksies samaksāt pašai. Viņa piekrita.
Neparastais viesis paēda, palūdza rēķinu un samaksāja par to. Un ne tikai samaksāja, bet vēl zem šķīvja atstāja simts dolāru banknoti – tējai.
Neviens nevarēja ne iedomāties, ka viņam izrādīsies tāda nauda. Bet visus vēl vairāk pārsteidza zīmīte ar pateicības vārdiem par rūpēm, kuras izrādīja Marija attiecībā pret citu cilvēku. “Jūs atradāt laimes noslēpumu. Labestība arī turpmāk vadīs jūs pa dzīves ceļu”, – uzrakstīja viesis.
Kas par lietu? Šis bezpajumtnieks izrādījās restorāna īpašnieks, kas bija tā ģērbies speciāli, lai novērtētu apkalpošanas un ēdiena kvalitāti savā iestādē.
Tas nevienam nebija ienācis prātā, bet Marija parādīja, ka pret jebkuru cilvēku, lai kas viņš arī nebūtu, ir jāattiecas ar maksimāli iespējamo cieņu.
Pēc šiem notikumiem Mariju iecēla par menedžeri, un viņas dzīvē notika vēl daudzas citas pārsteidzošas pārmaiņas.