Ceturtdien, 11. aprīlī, Zemkopības ministrijā sabiedrība tika iepazīstināta ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti (LLU) un Zemkopības ministriju (ZM) veikto pētījumu “Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Latvijā”.
Ministrs Kaspars Gerhards: “Pētījums satur vispusīgu analītisku informāciju, OECD vērtējumu un ieteikumus politikām lauksaimniecības produktivitātes un ilgtspējības veicināšanai. Tas parāda, kādas ir tendences Latvijas lauksaimniecībā nevis atrauti, bet salīdzinājumā ar OECD un ES dalībvalstīm, un tas ir ļoti svarīgi. Pētījums atklāj virkni svarīgu izaicinājumu, kuru risinājums lielā mērā noteiks Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības iespējas, tostarp nepieciešamību orientēt nekomerciālās saimniecības uz tirgu, kāpināt saimniecību produktivitāti, veicināt inovāciju pārņemšanu, zinātnes attīstību un izglītības pieejamību. Un mums par šiem un citiem izaicinājumiem vēl būs aktīvi jādiskutē gan ar lauksaimniekiem, gan pētniekiem. Pētījums nenoliedzami ir vērtīgs ieguvums un neatkarīgs vērtējums, kas būs labs pamats turpmākajai diskusijai un palīdzēs mums veidot nākotnes lauksaimniecības politiku.”
OECD Tirgus un lauksaimniecības direktorāta direktors Kens Ašs (Ken Ash) uzsvēra, ka Latvijā pastāv tā pati problēma, kas ir aktuāla arī citās valstīs: paaudžu nomaiņa un jaunu cilvēku piesaiste lauku apvidiem. Tādēļ lauksaimniecība un lauku vide ir jāpadara jauniešiem daudz interesantāka, piedāvājot labākas saimniekošanas iespējas, nekā tās bijušas līdz šim. “Valstij resursi ir jāiegulda cilvēkos, tātad jāinvestē profesionālajā izglītībā, jaunajās tehnoloģijās un inovācijās, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanā. Zinātne rokrokā ar tehnoloģijām nodrošinās augsti ražīgas lauksaimniecības attīstību. Tas rada pamatu, lai cilvēki savu izvēli izdarītu par labu dzīvošanai laukos un strādāšanai lauksaimniecības nozarēs,” sacīja Kens Ašs.
Savukārt LLU rektore Irina Pilvere norādīja, ka Latvijā ir dažāda lieluma saimniecības un arī mazās saimniecības spēj gan ražot konkurētspējīgu produkciju, gan realizēt to. “Daudz no svara ir vienlīdzība ES dalībvalstu lauksaimnieku starpā, saņemot ES atbalstu. Mums vēl ir iespējas augt, taču tādu iespēju nav “vecajām” ES dalībvalstīm.”
Pētījuma “Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Latvijā” izstrāde norisinājās divus gadus, pētījumā apskatītas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozares un to ekonomikas un sociālās politikas jomas – tirdzniecības, nodokļu, izglītības, nodarbinātības un citas, kas ietekmē lauksaimniecību. Izvērtēti inovāciju radīšanu un ieviešanu, kā arī lauksaimniecības produktivitāti un ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu stimulējošie un kavējošie faktori. Pētījumā sniegtas OECD rekomendācijas lauksaimniecības un pārtikas nozari ietekmējošu politiku uzlabošanai Latvijā.
Ikviens interesents ZM tīmekļvietnē var iepazīties ar pētījumu “Inovācijas, lauksaimniecības produktivitāte un ilgtspējība Latvijā”.