Igors un Liene
Igors un Liene apprecējās un nodibināja ģimeni ļoti agri, 18 gadu vecumā, un viņi ir pazīstami – bail teikt – kopš pirmās klases. Tādējādi laulātie ir precējušies vairāk nekā 30 gadus, un viņi viens otru pazīst vairāk nekā 40 gadus. Jāsaka, ka tuvinieki vakardienas skolēnu laulībām nepiekrita, taču neiebilda pret jauno cilvēku gribu, kuri ļoti vēlējās vispirms reģistrēt un izspēlēt kāzas, un tad kopā veidot pieaugušo dzīvi.
– Un mani draugi – viņi teica, ka Igoram es drīz apnīkšu un es viņu pametīšu,” smejoties saka Liene. – Taču visas prognozes izrādījās apiet… Mēs esam precējušies jau 32 gadus. Mums ir stipra un laimīga ģimene.
– Un ko, ne reizi visu šo laiku starp jums nav bijis nekādu konfliktu?
– Protams, bija, kā bez tā, – sarunu atsāk Igors. – Bet tie nekad nebija ieilguši. Mūsu ģimenē nav pieņemts, ka mēs 2-3 dienas nesarunājāmies.
– Ziniet, katrā ģimenē, kas pastāv gadu desmitiem, ir sava laimīgas laulības formula. Skaidrs, ka vienādu formulu nav. Kāda ir jūsu recepte?
– Es domāju, ka mēs esam kopā tik ilgi, jo apprecējāmies jauni, bet viens otru jau esam labi apguvuši. Desmit gadu laikā! – Liene smejas. – Patiesībā mēs apprecējāmies kā radinieki. Savukārt daudzi pāri sevi sāk atklāt tikai laulībā, un uzmanības laikā viņi parādās balti un pūkaini. Es zināju ne tikai Igora stiprās puses, bet arī viņa trūkumus. Tāpat arī mans vīrs – viņš mani pazina kā mizu. Mums nebija lakstīgalu perioda, tāpēc nebija nekādu pārspīlētu cerību un vilšanos.
– Taču ilgā laulībā, īpaši tad, ja topošie laulātie viens otru pazīst kopš bērnības, pastāv risks viens otram apnikt, pierast viens pie otra, apnikt …..
– Es saprotu jūsu jautājumu. Protams, ar vecumu mūsu bērnības un jaunības mīlestība ir mainījusies, taču nodzīvotie gadi mūs neatrauj vienam no otra. Gluži otrādi, kopējā atmiņu bagāža kļūst lielāka un vērtīgāka. Varbūt tā ir mūsu laimīgās laulības formula?