Meitai 9 gadi, skola 7 km no mājām. – Tēti, kāpēc tu man pakaļ onkuli sūtīji? Es pa bremzēm, apstājos pie apmales, prasu pilnīgāku stāstu…

Bļin, krustojumā apgriežos un braucu uz skolu… Bet tur viņa vairs nebija. Pieeju pie apsarga, jautāju, re ko, vai redzēji, kas bija ar bērnu – atbild, ka redzējis, bet lielu vērību nav piegriezis… BĻIN, PRIEKŠ KAM TU TE SĒDI?! Izsaucu direktori, paskaidroju situāciju. Viņa uzreiz visu noliedz – tas nevarot būt, meitene būs kaut ko sajaukusi! Kā? KĀ VIŅA VARĒJA KAUT KO SAJAUKT? Lūdzu iedot novērošanas kameru ierakstus…

Bet tās mums neraksta… KĀ? Atveru video reģistratoru, paldies dievam, pats nodarbojos ar video novērošanu, cietais disks informācijas uzglabāšanai ir, bet pilnīgi stulbi NAV PIESLĒGTS!

Kas par ākstībām? Pieslēdzu cieto disku… Tas ir kārtībā, ieraksts notiek… Bļin, nu kāda āža pēc, tad tā sistēma vajadzīga, ja nav ieraksta???

Braucam uz policiju, rakstam iesniegumu, pa ceļam paķeram draudzeni, kura redzēja to necilvēku… Iecirkņa inspektors saka, ka tas nav pirmais gadījums.

Es vēl tagad nevaru nomierināties… Sargiet bērnus. Ja es to necilvēku noķertu, tad nezinu, ko izdarītu…

Redaktora piezīme: Lai nebūtu pārpratumi, vēlamies uzsvērt, ka minētie notikumi nav notikuši Latvijā, bet gan Krievijā, tomēr tas nemaina būtību, ka bērnu drošība ikvienā pasaules vietā ir galvenā vecāku prioritāte

avots