— Meitiņ, neuztraucieties, mēs ar tēti kaut ko izdomāsim.
Jana bija ļoti satraukta. Sergejs mierināja viņu, baidījās ka ar bērnu kaut kas var notikt, bet tad pēkšņi iebļāvās:
— Jana, es zinu, zinu, ko darīt! Marijai iedosim mūsu dēlu, bet viņas slimo bērniņu varam paņemt sev, varbūt tāpēc tu paliki stāvoklī, lai glābtu meitu ? Lai mūsu Marija ir laimīga!
— Tu pareizi runā, mīļais! Bet vai piekritīs Marija? Bet tad man vajag dzemdēt tūlīt, – tātad … Tūlīt piezvanīšu, lai ārsts veic man ķeizargriezienu šodien.
Janas māsas meita Dana, strādāja tajā dzemdību namā par vecāko medmāsu. Jana piezvanīju viņai, lai apspriestu problēmu, bet tā uzreiz sāka izteikt līdzjūtību sakarā ar mazdēlu.
— Nē, es tev zvanu citā jautājumā, jādara tā un tā…Palīdzēsi?
Dana novērtēja mātes pašaizliedzību un palīdzēja īstenot dzīvē viņas plānu. Kad māte un meita satikās dzemdību namā, Jana tikko atgāja no narkozes, Marija atnāca viņu apraudzīt.
— Mamma, mamma, kas noticis? Kāpēc tev veica ķeizargriezienu?
— Nekas nav noticis, tikai mēs ar tēti nolēmām tev palīdzēt.
Jana izstāstīja savu savu plānu meitai. Marija vispirms bija šokā, tad padomāja, un nosprieda piekrist. Tas ir vienīgais pieņemamais variants, lai nezaudētu savu vīru. Marija ļoti viņu mīlēju un zināju, cik stipri viņš gaidīja dēlu.
Dana palīdzēja Janai pierunāt ārstu samainīt bērnu dokumentus, jo iemesls bija attaisnojošs. No dzemdību nama Marija rokās nesa brāli, bet Jana mazdēlu.
Meitas ģimenē viss bija kārtībā. Sergejs un Jana mazdēlu audzināja septiņus gadus, tad viņš nomira, tādi bērniņi nedzīvo ilgi.
avots: jellyroom.su