Es atnācu mājās, un tur bija mans vīrs ar savu mīļāko. Es domāju, ka viņš vismaz mēģinās atvainoties, bet tā vietā viņš izmētāja visas manas mantas pa pagalmu un paziņoja, ka pamet mani.
“Šī māja pieder manam vectēvam, nevis tev. Ņem savas mantas un aizbrauc,” viņš teica, un viņa kundze stāvēja un smējās. Bet kurš gan būtu domājis, ka pēc šiem vārdiem mans vīrs pats būs uz ielas. Tikko biju sapakojusi savas mantas, kad pēkšņi pie mājas apstājās melna automašīna. Smaids no mana vīra sejas uzreiz pazuda.
Pēc piecu gadu laulības es domāju, ka esmu redzējis visu no Logana. Pacietu viņa vienaldzību, aukstumu, “sevis meklējumus” dārgās mašīnās un bezjēdzīgus treniņus. Bet es kļūdījos. Kad ieraudzīju viņu pie bāra sēžam ar jaunu meiteni, man tas šķita kā kaut kāds slikts sapnis. Vīrs man smaidot paziņoja, ka “viss ir beidzies” – visu acu priekšā, desmitiem cilvēku priekšā.
Es aizgāju, bet nākamajā rītā nolēmu atgriezties mājās. Cerēju, ka viņš vismaz dos man iespēju parunāties. Bet tā vietā es redzēju, kā manas mantas izkaisītas pa zālienu kā miskaste. Logans stāvēja uz lieveņa ar to pašu meiteni un smīnēja.
“Šī māja pieder manam vectēvam, nevis tev. “Paņem savas mantas un ej,” viņš teica, pat necenšoties slēpt savu prieku. Es nedomāju taisīt skandālu. Es tikko sāku krāmēt mantas, bet biju dusmīga un salauzta. Un tad parādījās misters Pīters, Logana vectēvs. Viņš bija vecās skolas cilvēks, grūts, godīgs un ļoti bagāts. Visa ģimene no viņa baidījās.
Viņš izkāpa no mašīnas, paskatījās pa māju, tad paskatījās uz mani, tad uz Loganu.
“Kas pie velna šeit notiek?” – viņa balss skanēja skaļāk par pērkonu. Logans sāka kaut ko muldēt, bet Pītera kungs nedeva viņam iespēju. “Vai jūs tiešām domājāt, ka es ļaušu jums kādu dienu izmest savu vedeklu no mājas, kurai vajadzēja būt viņas?” Logans pamirkšķināja acis.
“Bet vectēv, tas ir…” “Jūs vairs neesat šīs mājas saimnieks. Tā pieder man. Un zini ko? Tagad tā pieder tavai sievai.” Gaisā valdīja klusums. Logans nobālēja. Viņa draudzene izlaida nelielus smieklus un tad nobijusies apklusa.
“Tu nodevi savu sievu un izmeti viņu pa durvīm. “Tagad jūs varat sakravāt savas mantas,” Pītera kungs turpināja. Logans pavēra muti, bet kungs jau pagriezās pret mašīnu.
“Mīļā, ja tev kaut ko vajag, tu zini, kur mani atrast,” viņš man teica pirms došanās prom. Logans palika stāvam uz lieveņa, nespēdams noticēt tikko notikušajam. Un es? es pasmaidīju. Es ne tikai nepazaudēju savu māju. Beidzot esmu brīva.
