Saturna gredzeni šogad no marta līdz novembrim būs pavērsti gandrīz tieši pret Zemes orbītas plakni, tāpēc, tos būs iespējams saskatīt tikai kā šauras līnijas, kas stiepjas uz abām pusēm no Saturna diska.
Lai to novērotu, pietiks ar spēcīgu binokli vai nelielu teleskopu. Saturns būs redzams dažādos gada periodos: vakaros no janvāra līdz februāra vidum, jūlijā un augustā – nakts otrajā pusē, septembrī un oktobrī – visu nakti, bet no novembra līdz gada beigām – vakaros.
Savukārt aktīvākās meteoru plūsmas šogad būs Kvadrantīdi, Perseīdi un Geminīdi, kuru maksimumi sagaidāmi attiecīgi 3. janvārī, 12. augustā un 14. decembrī. Latvijā šogad varētu būt vērojamas arī ziemeļblāzmas, jo Saules aktivitātes maksimuma periodā uz Saules varētu notikt spēcīgi uzliesmojumi.
Latvijas Astronomijas biedrība apvieno astronomijas profesionāļus un entuziastus, lai veicinātu astronomijas popularizēšanu. Biedrības biedri piedalās žurnāla “Zvaigžņotā Debess” veidošanā, organizē debess novērojumus Latvijas Universitātes Astronomiskajā tornī un rīko regulāras informatīvas sanāksmes.
Lasi vēl: Dariet to, un no veļas mašīnas iztecēs visi netīrumi un veļai vairs nebūs nepatīkamas smakas
Atgādināsim, ka k atra satelīta, kas veidoti kuba formā, diametrs ir mazāks par 1,5 metriem. No tiem viens ir aprīkots ar īpašu disku, kas bloķē saules gaismu, novēršot tās nokļūšanu otrā satelīta teleskopā. Šī sistēma imitē dabisku pilnu Saules aptumsumu – disks uz pirmā satelīta darbojas kā Mēness, kas aizēno Sauli, kamēr otrs satelīts simbolizē Zemi.
Satelīti sekos eliptiskai orbītai, kas svārstās no 600 km līdz 60 000 km virs Zemes. Pilnu orbītu tie veiks gandrīz 20 stundās. Dažos orbītas ciklos satelīti sešas stundas uzturēsies tālākajā punktā, radot mākslīgu Saules aptumsumu. Citās orbītās tie veiks lidojumu formācijas testus. Sākotnējie dati par šiem mākslīgajiem aptumsumiem būs pieejami martā, kad abi satelīti būs pabeiguši testēšanas posmu.
