Visos līmeņos attīstītai futbola saimniecībai ir milzīga ietekme uz valsts ekonomiku, jo, gadā ieguldot mazliet vairāk nekā 100 eiro uz vienu futbolistu, atdeve uz Latvijas tautsaimniecību var būt pat 1500 eiro liela, pēc tikšanās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju teica Latvijas Futbola federācijas (LFF) prezidents Kaspars Gorkšs.
Tikšanās laikā, kas notika pēc Sporta apakškomisijas iniciatīvas, deputāti uzklausīja LFF prezidenta Kaspara Gorkša un ģenerālsekretāra Edgara Pukinska redzējumu par šā brīža situāciju Latvijas futbolā, aktuālākajiem darbiem un attīstības idejām.
“Futbols – tie nav tikai nacionālās izlases sasniegumi vai neveiksmes, tas ir arī labi attīstīts tautas sports, kurā iesaistās bērni, jaunieši, arī sievietes un seniori. Cilvēkiem uzlabojot savu dzīvesveidu, būtiski – par vairākiem desmitiem miljoniem eiro – mazinās spiediens uz sociālo un veselības budžetu. Nepieciešamie priekšnosacījumi ir regulāras investīcijas reģionālajā infrastruktūrā un tīrs futbols laukumā un ārpus tā,” uzsver LFF prezidents Kaspars Gorkšs.
Federācija arī cer, ka līdz 2025. gadam ar pašvaldību un valsts atbalstu izdosies īstenot apjomīgo infrastruktūras attīstības programmu, kuras ietvaros paredzēta 31 mazā izmēra un 18 pilna izmēra laukumu segumu nomaiņa un uzklāšana, kā arī infrastruktūras elementu pilnveidošana vēl četros stadionos. Rezultātā kvalitatīvi futbola laukumi būs pieejami viscaur Latvijā.
LFF vadība arī informēja Saeimas sporta apakškomisiju par deviņos mēnešos paveikto. Federācija ir uzsākusi pārmaiņu procesu – par tīru futbolu laukumā un pārvaldībā, kura ietvaros tiks organizēta pastiprināta spēļu kontrole, izveidota tiesnešu izaugsmes programma, notiks semināri futbola klubu pārstāvjiem, uzsākta jaunas prevencijas programmas sagatavošana, kā arī piesaistīti starptautiskie partneri.
Tāpat mērķtiecīgi tiek uzlaboti korporatīvās pārvaldības principi, tostarp noslēgumam tuvojas jaunu LFF statūtu izstrāde, pilnveidota sacensību norise, tiks ieviesta jauna grāmatvedības programma, kā arī tiesībsargājošām iestādēm izvērtēšanai ir nodota informācija par aizdomīgiem darījumiem.
Komisija pauda atbalstu Gorkša paveiktajam LFF prezidenta amatā, atzinīgi novērtējot viņa aktīvo darbu, idejas un ieguldījumu futbola attīstībā Latvijā. Saeimas Sporta apakškomisija savu atbalstu apliecinās arī vēstulē, ko pirms 28. februārī plānotā LFF ārkārtas kongresa nosūtīs LFF.
Apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš uzsvēra, ka lēmums paust atbalstu Gorkšam pieņemts, reaģējot uz 28. februārī plānoto LFF ārkārtas kongresu, kurā paredzēts uzticības balsojums federācijas prezidentam.
Tāpat Saeimas Sporta apakškomisijas deputāti piekrita LFF vadības mudinājumam atsākt darbu pie Latvijas sporta stratēģijas izstrādes, cita starpā, nosakot prioritāros sporta veidus.
Latvijas Futbola federācija (LFF) ir vienīgā futbola asociācija Latvijā, kuru ir atzinusi FIFA un UEFA. 1921. gadā dibinātā LFF ir atbildīga par futbola attīstību valstī, kā arī tai ir tiesības pārstāvēt Latviju FIFA, UEFA un citās sporta institūcijās. LFF pieder ekskluzīvas tiesības organizēt un vadīt visu līmeņu futbola sacensības Latvijā. Patlaban LFF ir uzņemts 141 biedrs, savukārt kandidātu statuss piešķirts 29 ar futbolu saistītām organizācijām.