Pastiprināta finanšu darījumu uzraudzība Latvijā: stingrāka kontrole pār iedzīvotāju naudas plūsmu
Latvijā arvien tiek pastiprināta finanšu darījumu kontrole, īpašu uzmanību pievēršot iedzīvotāju maciņiem un skaidras naudas apritei. Regulējumi nosaka ierobežojumus attiecībā uz bankomātos iemaksājamām un izņemamām summām, kā arī pievērš lielāku uzmanību aizdomīgiem finanšu darījumiem.
Saskaņā ar Nodokļu un nodevu likuma 22.2. pantu tiek identificētas vairākas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā:
Privātpersona atklāj ienākumus, uzkrājumus vai aktīvus ar neskaidru izcelsmi, kas rada šaubas par to likumību.
Klienta finanšu aktivitātēs novērojams neparasti liels darījumu apjoms – ienākošie maksājumi sastāv no daudzām nelielām summām, savukārt izejošie – no lieliem pārskaitījumiem.
Nekustamā īpašuma iegāde par nepamatoti zemu cenu, kas var liecināt par mēģinājumu slēpt patieso īpašuma vērtību.
Darījumiem nav skaidra juridiska mērķa vai loģiskas saistības ar personas vai uzņēmuma darbību.
Tiek izmantoti viltoti dokumenti, lai veiktu finanšu operācijas.
Aizdomīgi darījumi, kas tiek veikti ar elektronisko naudu, piemēram, biežas un lielas summas pārskaitījumi starp dažādām personām.
Naudas līdzekļi tiek automātiski norakstīti no konta uzreiz pēc iemaksas, radot aizdomas par iespējamu nelegālu finanšu plūsmu.
Privātpersona veic skaidras naudas ieguldījumus uzņēmumā vai aizdod naudu citām privātpersonām summās, kas sākas no 10 000 eiro, kas var signalizēt par iespējamu nodokļu apiešanu vai naudas atmazgāšanu.
Šie kritēriji tiek izmantoti, lai atklātu un novērstu finanšu noziegumus, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko drošību un nodokļu sistēmas caurskatāmību.
Nodokļu apiešana un finanšu darījumu uzraudzība: banku ziņošanas pienākumi un Finanšu izlūkošanas dienesta kontrole
Latvijā tiek pastiprināta cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un finanšu institūcijām ir būtiska loma šī procesa uzraudzībā. Bankām ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par skaidras naudas darījumiem, kas pārsniedz noteiktos limitus, kā noteikts Ministru kabineta 14. pantā. Šī prasība ietver ne tikai aizdomīgu darījumu identificēšanu un ziņošanu, bet arī detalizētu finanšu informācijas sniegšanu atbildīgajām iestādēm.
Turklāt automatizēti pārskati tiek nosūtīti arī citām likumā noteiktajām institūcijām, lai nodrošinātu stingru finanšu kontroles mehānismu. “SEB bankas” pārstāvji uzsver, ka bankām ir jāievēro stingri noteikumi, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.2. pantu pastāv 18 kritēriji, pēc kuriem finanšu darījumi var tikt atzīti par aizdomīgiem nodokļu maksāšanas kontekstā. Šie kritēriji ļauj atbildīgajām iestādēm identificēt potenciāli nelikumīgas darbības, tādējādi uzlabojot nodokļu sistēmas caurskatāmību un stiprinot finanšu drošību valstī.
Jā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzrauga ienākošos maksājumus, lai identificētu iespējamos nodokļu pārkāpumus vai aizdomīgus darījumus. Vai zināt, kādus darījumus uzrauga?
Lasi par to raksta nākošajā lapā
