Vīrietis aizbrauca. Un vecā sieviete bija tik sajūsmināta par šī cilvēka laipnību, ka sajuta reiboni. Tad iesēdos savā mersedesā, pabraucu pa ceļam uz priekšu un apstājos pie ēstuvēs.
Tur viņu sagaidīja smaidoša viesmīle un piedāvāja dvieli, lai izžāvētu lietū samirkušos matus. Un tad vecā sieviete pamanīja, ka viesmīle ir stāvoklī, pēdējā mēnesī. Viņa noteikti bija ļoti nogurusi, bet, neskatoties uz to, izskatījās vispatīkamākais cilvēks uz Zemes.
Vecā sieviete pasūtīja limonādi un ātri izdzēra to. Tad atcerējās Braienu Andersonu. Viņa bija norēķinājusies par dzērienu ar 100 dolāru banknoti, bet, kad viesmīle aizgāja izmainīt naudu, izslīdēja no ēstuves un aizbrauca.
Viesmīle ieraudzīja uz salvetes uzrakstītu zīmīti: “Viens ļoti laipns cilvēks man palīdzēja, tagad es palīdzu jums.” Salvetē bija vēl 400 dolāru.
Viesmīles galva griezās riņķī. Nākamajā mēnesī bija jādzimst bērnam, un šīs dažas nedēļas solīja būt ļoti grūtas. Viņa salocīja rēķinus, ielika tos kabatā un beidza savu maiņu.
Pēc dažām stundām viesmīle beidzot atgriezās mājās. Viņa iekāpa gultā un, domājot par to, kā viņai paveicās, pieliecās pie vīra, noskūpstīja viņu uz pieres un teica: “Es tevi mīlu, Braien Anderson.”
avots: skverweb.ru
