Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes datiem Polijas Nacionālā banka (NBP), kas pazīstama arī kā Narodowy Bank Polski, 2024. gada otrajā ceturksnī kļuva par otru lielāko zelta pircēju starp centrālajām bankām un vienojās ar Indiju.
Tas notika pēc tam, kad NBP iegādājās aptuveni 19 tonnas dārgmetāla.
Polijas Nacionālās bankas prezidents Ādams Glapinskis (Adam Glapinski) šā gada sākumā arī paziņoja, ka centrālā banka plāno nodrošināt, lai zelts veidotu 20% no tās rezervēm. Pašlaik zelts veido aptuveni 14,7% no NBP rezervēm.
Gada otrajā ceturksnī zelta cena arī pārsniedza rekordlielu līmeni – 2500 ASV dolāru (2249,26 eiro) par unci.
Tas izraisīja vairāk spekulāciju par to, vai zelts šobrīd varētu būt labs ieguldījums un kāpēc centrālās bankas pēdējā laikā ir centušās palielināt dārgmetāla rezerves.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc centrālās bankas pēdējā laikā vairāk krāj zelta krājumus, ir tas, ka tās vēlas pietiekami diversificēt savas rezerves, lai pasargātu no makroekonomiskās nenoteiktības un ģeopolitiskiem satricinājumiem.
Tas tāpēc, ka ekonomiskā un ģeopolitiskā svārstīguma apstākļos, kad valūtas un citu aktīvu cenas var svārstīties, zelts tiek uzskatīts par drošu patvēruma aktīvu un inflācijas nodrošinājumu.
Tāpēc zelta relatīvi stabilais sniegums krīzes laikā, kā arī tā inflācijas nodrošinājuma īpašības ir faktori, kas nosaka centrālo banku izvēli attiecībā uz šo metālu. Tas ir arī efektīvs veids, kā diversificēt centrālo banku portfeļus, un tiek uzskatīts par ļoti likvīdu un bez saistību neizpildes riska.
To mazāk ietekmē arī politikas risks, un to var izmantot kā vērtīgu nodrošinājumu un politikas instrumentu.
Citos gadījumos centrālās bankas pērk vairāk zelta arī tādēļ, lai palīdzētu savām valstīm mazināt atkarību no pasaulē dominējošām valūtām, piemēram, ASV dolāra.
Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes datiem centrālo banku pieprasījums pēc zelta šā gada 2. ceturksnī sasniedza 183 tonnas. Tas bija par 6% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet par 39% mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī.
Arī neto pirkumi gada pirmajā pusgadā sasniedza 483 tonnas, kas bija par 5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.
2024.gada 2. ceturksnī globālais pieprasījums pēc zelta, neskaitot ārpusbiržas investīcijas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 6%, sasniedzot 929 tonnas. Kritumu galvenokārt noteica juvelierizstrādājumu patēriņa samazinājums par 19%, reaģējot uz rekordzemajām metālu karaļa cenām.
Tomēr, ieskaitot ārpusbiržas ieguldījumus, kopējais zelta pieprasījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 4%, sasniedzot 1258 tonnas, kas ir augstākais līmenis kopš 2000. gada. Lielu daļu no šī pieprasījuma radīja centrālās bankas, kas palielināja iepirkumus par 6%, pievienojot 183 tonnas, galvenokārt, lai aizsargātu un diversificētu savus portfeļus.
Papildus Polijas Nacionālajai bankai un Indijas Rezervju bankai arī Turcijas Centrālā banka turpina intensīvi pirkt zeltu, gada 2. ceturksnī papildinot savas rezerves par 15 t. Ar šo summu Turcijas centrālā banka šogad līdz šim ir iegādājusies 45 t zelta.
Arī Jordānijas, Kataras, Krievijas, Uzbekistānas, Kirgizstānas, Irākas un Čehijas centrālās bankas 2. ceturksnī iegādājās ievērojamus zelta apjomus.