Dārzeņu dārza plānošana ir māksla, kurā apvienota zinātne un pieredze. Augu maiņa palīdz izvairīties no augsnes noplicināšanas, samazina kaišu un kaitēkļu risku un palielina ražu.
Augseku maiņas pamatprincipi
Dārzeņu dārza shēma, kurā ņemta vērā augsekas ievērošana, ir ieguldījums nākotnes ražā. Tā ne tikai palielina ražu, bet arī samazina izmaksas par mēslojumu un aizsardzību pret kaitēm.
Eksperimentējiet ar kultūraugu saderību, ierīkojiet stādīšanas dienasgrāmatu un neaizmirstiet par siderātiem. Un atcerieties – labs dārzeņu dārzs sākas ar gudru plānu. Lai pareizi mainītu kultūraugus, ievērojiet vairākus principus.
Nesaudzējiet vienu kultūru vienā un tajā pašā vietā 2-3 gadus pēc kārtas. Grupējiet augus pēc dzimtas (piemēram, nakteņu, kāpostu, sakņaugu kultūras).
Ņemiet vērā sakņu dziļumu: sakņu kultūras (burkāni, bietes) pārmaiņus ar kultūrām, kurām ir sekla sakņu sistēma (redīsi, salāti). Piemēram, pēc kartupeļiem nākamajā gadā jāstāda sīpoli vai ķiploki, lai dezinficētu augsni.
Kultūru grupēšana
Visus dārzeņu dārza augus var iedalīt 4 galvenajās kategorijās. Šis sadalījums palīdz izveidot līdzsvarotu augsekas ciklu.
Uzturvielām prasīgi (kāposti, gurķi, ķirbji) – nepieciešams daudz slāpekļa.
Vidēji prasīgi (tomāti, paprika, baklažāni) – barības vielas izmanto mēreni.
Mazprasīgi (sīpoli, salāti, redīsi) – tiem ir seklas saknes.
Atjaunojoši (pākšaugi, siderāti) – bagātina augsni ar slāpekli.
Četru gadu augsekas cikla piemērs
Pirmo gadu ieteicams veltīt barības vielas prasīgām kultūrām, piemēram, kāpostiem vai gurķiem. Otrajā gadā šajā platībā ar kompostu jāstāda vidēji prasīgas kultūras, piemēram, tomāti vai paprikas.
Trešais gads ir ideāli piemērots mazprasīgām kultūrām, piemēram, sīpoliem, burkāniem vai redīsiem, kam nav nepieciešams dziļš barības vielu slānis.
Ceturtajā gadā zemes gabalu atvēl pākšaugiem (zirņiem, sojas pupām) vai siderātiem (lupīnām, sinepēm), lai atjaunotu augsnes auglību. Šī sistēma novērš augsnes noplicināšanos.
